Lai arī laiks kļuvis siltāks, ieilgušās ziemas dēļ meža dzīvniekiem klājas ļoti grūti. Dzīvnieki, īpaši stirnas, ir novārguši un vietām pat nobeigušies. Visbiežāk plaušu karsoņa dēļ.
Par to, kā šobrīd klājas meža dzīvniekiem, “Staburags” aptaujāja gan medniekus, gan Valsts meža dienesta darbiniekus.
Jāpiesien
suņi
Neretietis Juris Arbidāns teic, ka lielāko postu šobrīd stirnām nodara ne vien pavasarim neraksturīgie laika apstākļi, bet arī klaiņojošie suņi, kuri trenkā izvārgušos meža dzīvniekus.
— Neretas pusē sniegs mežā ir aptuveni 30 centimetru biezs, — saka Arbidāna kungs. — Turklāt šāds sniegs ir ilgāku laiku. Tas apgrūtina meža dzīvnieku pārvietošanos. Stirnas ir grūsnas, nogurušas, un tikko no ķēdes palaists suns viņas noķer jau pēc 20 — 30 soļiem. Suņu īpašniekiem vajadzētu kontrolēt, ko viņu mīluļi dara, kad palaisti izskrieties. Problēmas noteikti ir arī agrāk dzimušiem mežacūku sivēniem, kuri pasaulē nāca vēl aukstajā laikā. Par to, kā šī ziema ietekmējusi meža dzīvniekus, vairāk varēs spriest vasaras otrajā pusē.
Palīdz sāls
Līdzīgi domā arī mednieku kluba “Ķepainis” prezidents Jānis Bērziņš no Kokneses:
— Stirnas ir ļoti novārgušas un praktiski nepārvietojas. Pa kādai noteikti arī nobeidzas, taču mežā rosās plēsēji, un no beigtā dzīvnieka pēc pāris dienām pāri paliek vien spalvu kušķi. Šobrīd stirnas vēl joprojām ganās nelielos bariņos. Labi, ka kļuvis siltāks, sniegs kūst, un naktīs neveidojas sērsna. Dzīvnieki vismaz netraumē kājas. Cerams, stirnu nobeigšanās tomēr nebūs tik masveidīga kā vairākas sezonas iepriekš. Aptuveni pusei mežacūku jau piedzimuši sivēni, un lielākā daļa sivēnmāšu ar mazajiem vēl ir migās. Mežacūkām, visticamāk, vēlais pavasaris lielas problēmas nesagādā. Pie barotavām ar sulīgo barību joprojām nāk baroties staltbrieži un aļņi. Šie dzīvnieki aktīvi apmeklē arī sāls laizītavas. Tas palīdz viņiem izdzīvot, jo meža dzīvnieki saņem vairāk mikroelemetu.
Slimo ar plaušu
karsoni
Sēlijas virsmežniecības virsmežzinis Māris Bondars gan nav noskaņots tik optimistiski:
— Pats esmu redzējis ne vienu vien beigtu stirnu, plēsējiem mežā šobrīd ir dzīru laiks — novārgušās stirnas ir viegls medījums. Par stirnu nobeigšanos mednieki sāka ziņot apmēram pirms trim nedēļām. Informāciju par to turpinām saņemt joprojām. Turklāt stirnas nobeidzas nevis tādēļ, ka ir badā, bet tāpēc, ka saslimušas ar plaušu karsoni. Diemžēl palīdzēt viņām nevar, un izdzīvos tikai stiprākās. Biezā sniega dēļ viņas nevarēja piekļūt ziemas pamatbarībai — mellenājiem. Kārpot dziļo sniegu, viņas patērēja vairāk enerģijas, nekā ieguva no atrastajiem augiem. Stirnu gremošanas sistēma nav īsti piemērota kokaugu barībai, un nograuztie krūmu un koku dzinumi ir neliels atspaids.
Mežacūku populācija ir labākā situācijā, jo zeme nebija dziļi sasalusi. Par to liecināja cūku rakumi mežā — viņas spēja atrast pietiekami barības. Visticamāk, nosala daļa agri dzimušo sivēnu. Esmu pie barotavas novērojis prāvas, veselīgas sivēnmātes, kuras atnākušas tikai ar trim sivēniem. Parasti metienā ir daudz vairāk mazuļu. Tas liecina, ka pārējie aukstās naktis nav pārcietuši.
