Sācies pavasaris, un arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) nodaļās beidzies nosacīti klusākais periods. Ziemā autovadītāji tomēr mazāk veica automašīnu tehnisko apskati vai reģistrāciju, tagad darba ir vairāk. Aizkrauklē apmeklētāju pieaugums ir vismaz desmit procentu.
Automašīnu tehniskā kārtība, salīdzinot ar citiem gadiem, ir stabila — nav ne īpaši labāka, ne sliktāka. Cilvēki gan mazāk pērk jaunas automašīnas vai iegādājas tās līzingā, bet vairāk izvēlas lietotu transportlīdzekli vai uztur kārtībā jau esošo. Rezultāti liecina, ka pirmajā reizē tehnisko apskati veic vidēji 55 procenti automašīnu īpašnieku. Tā tas ir visā Latvijā, ne tikai Aizkrauklē. Un tas noteikti nav tāpēc, ka ir kaut kur labāki vai sliktāki inspektori. Ir cilvēki, kuri pie mums brauc no Jēkabpils, bet daļa aizkraukliešu veikt šo apskati dodas uz citurieni. Nereti autovadītājiem izveidojies priekšstats, ka viņi remontē automašīnu nevis sev, bet inspektoram. Ir taču otrādi. Remontam iztērētā nauda ir ieguldījums pašu drošībā. Prasības šajā jomā mainās, jo tās regulē dažādi normatīvie dokumenti un Eiropas Savienības direktīvas. Vienā gadā inspektors kādu defektu var arī nepamanīt, bet tas nenozīmē, ka nākamajā reizē viņš nenorādīs to izlabot. Tiek darīts viss, lai novērstu inspektoru subjektīvo vērtējumu. Strīdīgos gadījumos var meklēt arī trešo viedokli, un tas jādara, jo situācijas var būt dažādas.
Daudzi cilvēki ir informēti, ka šogad pieņemti vairāki jauni likumi. Arī pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas izstrādātais transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, kas stājies ikgadējās nodevas vietā. Ceļu satiksmes drošības direkcija, tāpat kā iepriekš, turpina sadarboties ar valsts institūcijām, tādēļ šo nodokli iespējams samaksāt pirms tehniskās apskates veikšanas. Daudzām automašīnām nodoklis ir lielāks nekā iepriekš, kas klientos rada neapmierinātību. Mūsu darbinieki šādos gadījumos vienmēr cenšas izskaidrot, ka tā nav maksa par CSDD pakalpojumiem, bet gan nauda, kas nonāk valsts kasē, kur to novirza dažādiem mērķiem, arī ceļu remontam.
Pavasaris ir laiks, kad ielās var redzēt arvien vairāk motociklistu, mopēdistu un velosipēdistu. Sezona ir sākusies, un cilvēki aktīvi vēlas iegūt velosipēda vadītāja apliecību, īpaši aktuāli tas ir bērniem. Tāpēc ik pavasari dodamies uz bijušā Aizkraukles rajona lielākajām skolām, kur bērni uz vietas var iegūt apliecību. Šo iespēju izmanto daudzi. Arī pieaugušie arvien biežāk automašīnu nomaina pret velosipēdu un saprot, ka bez apliecības neiztikt. Viņi, tāpat kā skolēni, var izmantot iespēju iegūt to kādā no skolām, kad esam tur ieradušies, lai nav speciāli jābrauc uz Aizkraukli vai citurieni. Policija arvien vairāk pievērš uzmanību, lai cilvēkiem būtu velosipēda vadīšanas apliecība. Ja tās nav, pirmo reizi nevienu bargi nesoda, bet tas liek sarosīties un to iegūt. Sākoties siltajam laikam, cilvēki aktīvāk reģistrē arī mazlitrāžas kuģošanas līdzekļus.
Ceļu satiksmes drošības direkcijā šobrīd turpina ieviest nozīmīgu un lielu projektu — e-pakalpojumus, kuriem ir jau vairāk kā 100 000 lietotāju. Tas būtiski atvieglo mūsu darbu, kā arī palīdz klientiem noskaidrot daudzus jautājumus un ērtāk izmantot vairākus pakalpojumus. Reģistrēties šajā sistēmā ir ļoti vienkārši. Turklāt e-pakalpojumi ir bez maksas. Šobrīd šajā sadaļā internetā var reģistrēt arī savus velosipēdus. Tas nav obligāti, bet ļoti noderīgi. Ja velosipēdu nozog, bet policisti to atrod, tad, izmantojot šo datubāzi, var sameklēt īpašnieku.
Vēl būtisks jaunums — ģimenēm, kuru apgādībā ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu, piemēro 20 procentu atlaidi transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim. Pirms maksāt šo nodokli, CSDD darbinieki cilvēku informē, ka viņam pienākas atlaide. Personu datus pārbauda pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācijas. Gadījumos, ja dati nav pilnīgi, vajadzētu vērsties šajā pārvaldē. Katrā ziņā pirms došanās uz CSDD, e-pakalpojumos būtu lietderīgi pārliecināties, vai šī atlaide klientam ir piešķirta.
Politiskajiem procesiem valstī sekoju līdzi, bet daudz tajos neiedziļinos, jo neatliek laika un neko tāpat nevar ietekmēt. Uzskatu, ja cilvēks strādā savā vietā un savai attīstībai, tad uzlabosies arī kopējā situācija valstī. Ja mēs tikai sēdēsim un čīkstēsim, ka viss ir slikti, nekas arī nenotiks. Šobrīd vairāk dzirdam negatīvo — budžetu “griež” par tik un tik. Cilvēkiem jāsniedz vairāk informācijas par pozitīvo. Ja atzīst, ka valstī ir sākusies attīstība, tad jāpastāsta konkrēti, kuros virzienos. Daudziem iedzīvotājiem par to nav nekāda priekšstata. Pēdējā laikā pozitīvākā ziņa ir par to, ka nākamos trīs gadus valstī nekas nemainīsies nodokļu politikā. Tas vieš skaidrību un stabilitāti, cilvēks var kaut ko plānot.
Sociālās programmas valstī neapšaubāmi ir nepieciešamas, bet tajā pašā laikā vairāk vajadzētu domāt par biznesa attīstību. Varbūt daļa naudas jāvirza tieši šai jomai, nevis, piemēram, “simtlatnieku” programmai. Ja cilvēkiem pusgadu maksā simts latu mēnesī, domāju, ka viņi necentīsies kaut ko savā dzīvē mainīt. Turklāt pēc tam viņiem atkal nav nekā. Šajā laikā savai nākotnei cilvēks neko daudz nav ieguvis, tikai atlicis problēmas risināšanu uz vēlāku laiku. Protams, šī programma daudziem ir liels atspaids, bet vai tas ir labākais risinājums?
Kā nesen kādā intervijā teica finanšu ministrs — tagad katram jārūpējas par sevi… Tikai, ja cilvēks vairs neredz citu alternatīvu, tad gan nekas cits neatliek, kā aizbraukt, jo ir izdevumi, kurus nevar ignorēt — maksa par elektrību, dzīvokli, ēdienu, autotransportu vai degvielu. Absurdi iznāk: valsts izskolo bērnus, kas nebūt nav lēti, un tad mierīgi palaiž projām. To, cik situācija ir bēdīga, īpaši var just lauku skolās. Cilvēkiem laukos naudas ir arvien mazāk.
Pēdējā laikā sabiedrībā arvien vairāk uzmanības pievērš Valsts prezidenta vēlēšanām. Šajā jautājumā piekrītu teicienam, ka labāk zināms vecais nekā jauns, bet nezināms. Man nav pretenziju pret pašreizējā prezidenta Valda Zatlera darbu. Katrā ziņā šo jautājumu es arī turpmāk atstātu izlemt Saeimai. Regulāri sekoju līdzi satraucošajiem notikumiem Japānā pēc postošās zemestrīces. Lai arī tas ir tālu, bažas par drošību tomēr ir. Turklāt šāda katastrofa varētu notikt arī tuvāk Latvijai, un tad sekas būtu neparedzamas.
Vairāk nekā politikai uzmanību pievēršu sporta aktivitātēm. Par to, ka ir pavasaris, vēsta arī pasaules hokeja čempionāts, kas tuvojas. Latvijas izlasei notikušas pirmās pārbaudes spēles, un visi satraucošie notikumi vēl priekšā.
Pagājušajā nedēļā bija arī joku diena — 1. aprīlis. Pats šo datumu īpaši neatceros, bet mājinieki gan neaizmirst atgādināt. Tas rada jautrību. Laikā, kad lielākā daļa cilvēku ir drūmi, vajag kaut ko priecīgu. Joki šajā dienā ir dažādi, un katru gadu tie mainās. Labākos un asprātīgākos mūsu ģimenē izdomā meita. Ja paši par sevi varam pasmieties, tad dzīve ir jautrāka.
