Zemgales apgabaltiesa par narkotisko vielu iegādāšanos, glabāšanu un realizēšanu lielos apmēros sunākstietim Linardam Zvilnam piespriedusi brīvības atņemšanu uz diviem gadiem nosacīti.
Zemgales apgabaltiesa par narkotisko vielu iegādāšanos, glabāšanu un realizēšanu lielos apmēros sunākstietim Linardam Zvilnam piespriedusi brīvības atņemšanu uz diviem gadiem nosacīti.
Tikai medicīnā un zinātnē
Viela, ko iegādājās, glabāja un mēģināja pārdot Linards Zvilna, ir pentobarbitāls. Tā līdzīga miega zālēm. Lai arī narkomānu aprindās pēc tā nav pieprasījuma, pentobarbitāls ierakstīts narkotisko vielu otrajā sarakstā. Tajā iekļautas ļoti bīstamas narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas, kuras atļauts izmantot tikai medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem. Linarda Zvilnas mājas bēniņos glabājās pieci kilogrami šīs vielas.
Desmit kilogramu sadala uz pusēm
Viss sākās 1999. gadā, kad pie Linarda Zvilnas ieradās Juris Strods un atveda maisu ar desmit kilogramiem balta pulvera. Abiem bija skaidrs, ka viela ir aizliegta, taču, kas īsti tā ir, nezināja. Nav vairs iespējams noskaidrot, kur tā savlaik dabūta, varbūt nozagta kādā medikamentu rūpnīcā Rīgā. Cilvēks, kurš ar to nodarbojies, nu jau miris.
Strods un Zvilna guvumu sadalīja uz pusēm, katram tika pa pieciem kilogramiem vielas, un abi šķīrās. Līdz pat šī gada martam Zvilnas daļa ar aizliegto vielu glabājās viņa mājas bēniņos Sunākstē. Tieši tolaik kāds mēģināja ienest šo vielu Rēzeknes cietumā. Veicot izmeklēšanu, pavediens veda uz Sunāksti. Darbā iesaistījās narkotiku apkarošanas biroja darbinieki no Latgales reģiona.
Piedāvā atdot labprātīgi
Policijas darbinieki no Zvilnas mēģināja izzināt, vai viņam šī viela vēl ir, taču sunākstietis liedzās. Tomēr narkotiku apkarošanas biroja vīrus tas nepārliecināja. Ieradušies Zvilnas darbavietā Rīgas rajona Baldonē, policijas darbinieki piedāvāja narkotiskās vielas atdot labprātīgi.
Taču Zvilnu mudināja alkatība. Kāpēc atdot tāpat vien, ja var kaut ko nopelnīt? Zvilna aizbildinājās, ka viela it kā noglabāta pie kaimiņa un viņam par tās atdošanu vajadzētu samaksāt 50 latu. Taču tā nebija taisnība, jo viela glabājās pie Zvilnas un arī nauda būtu palikusi viņam.
Noslēpj pieturā
Nākamā tikšanās bija norunāta Sunākstē. Sapratuši, ka labprātīgi Zvilna šo vielu neatdos, policisti bija ar mieru maksāt prasīto naudu. Policijas darbiniekiem Zvilna par iedoto naudu atdeva tikai pusi glabātās vielas, norādot, ka atstājis autobusa pieturā pagasta centrā. Pusi pentobarbitāla paturēja sev, iespējams, cerot uz tālāku sadarbību. Bet alkatība sunākstieti iegāza. Ja viņš glabāto vielu policijas darbiniekiem būtu atdevis tāpat, viņu no kriminālatbildības varētu atbrīvot. Taču, tā kā Zvilna prasīja naudu, policijas darbinieki to uzskatīja par tirdzniecību.
Maisiņi paliek neizmantoti
Nākamajā dienā pēc darījuma sunākstieti aizturēja Aizkraukles rajona policijas pārvaldes darbinieki. Veicot kratīšanu viņa mājā, atrada vēl nepārdoto daļu aizliegtās vielas un arī vairāk nekā trīs tūkstošus mazu polietilēna maisiņu, kuri, iespējams, bija domāti pentobarbitāla fasēšanai. Laikam jau, uzzinot, ka viela nav pieprasīta un efektīva, maisiņi palikuši neizmantoti.
Savu daļu iznīcina
Policijas darbinieki pārbaudīja arī Jura Stroda māju, lai noskaidrotu, kur viņš licis savus piecus kilogramus pentobarbitāla. Viņš apgalvoja, ka pirms pāris gadiem to iznīcinājis. Tā kā policijas darbinieki pie Stroda šo vielu neatrada, krimināllieta pret viņu izbeigta. Taču Linards Zvilna par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un realizēšanu lielos apmēros notiesāts uz diviem gadiem nosacīti. Viņš savu vainu atzīst tikai daļēji, noliedz, ka būtu pentobarbitālu kādam pārdevis.
