Aizkraukles novada kultūras namā 17. janvārī nepilnas trīs stundas ar iedzīvotājiem tikās pašvaldības uzņēmumu pārstāvji, tomēr visvairāk jautājumu aizkrauklieši uzdeva un pārmetumus izteica SIA “Aizkraukles siltums” valdes loceklim Aivaram Aldermanim. Iedzīvotāji ir sašutuši par lielajiem apkures rēķiniem.
Visu izklāsta
detalizēti
SIA “Aizkraukles siltums” valdes loceklis Aivars Aldermanis iedzīvotāju sapulcei bija rūpīgi gatavojies un prezentācijā sīki izklāstīja apkures un karstā ūdens izmaksu veidošanos, rādīja shēmas, demonstrēja matemātiskus aprēķinus, salīdzināja dažādu pilsētas māju apkures izdevumus un siltumenerģijas izmaksas Latvijas pilsētās, skaidroja ūdens cirkulācijas būtību, citēja Ministru kabineta noteikumus, rādīja “Latvijas gāzes” mājaslapā rakstīto. Lai būtu uzskatāmāk, viņš pat bija nofotografējis māju siltummezglos esošos siltumenerģijas uzskaites žurnālus, kuros darbinieki katra mēneša pēdējā darbdienā veic ierakstus par mājās patērēto siltumenerģijas un karstā ūdens daudzumu. Noslēgumā Aldermaņa kungs aicināja iedzīvotājus uzdot jautājumus Aizkraukles novada mājaslapā vai rakstīt viņam e — pastā: [email protected].
Prezentācija bija gara, un, iespējams, daudz ko no stāstītā iedzīvotāji neuztvēra, nesaprata. Pat Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs atzina — ja viņš būtu bez speciālām priekš-
zināšanām, arī viņam stāstīto būtu grūti saprast.
Uzskata, ka apvesti ap stūri
Iedzīvotāji jautājumus varēja uzdot, izmantojot trīs mikrofonus. Viņi jautāja, kāpēc jāmaksā par ūdens cirkulāciju, kāpēc dažās mājās par to ir ļoti liela maksa, kur paliek vasarā maksātā nauda, kāpēc apkures aprēķinā ietver arī vannasistabas kvadrātmetrus, lai gan tur dvieļu žāvētājos plūst karstais ūdens, nevis apkures sistēmas ūdens? Taču, jo vairāk cilvēki jautāja un pārmeta, jo vairāk bija sašutuši par Aldermaņa kunga atbildēm. Par iedzīvotāju uzbrūkošajiem izteikumiem aizvainots un sadusmots šķita arī Aldermaņa kungs. Saruna neveidojās tā, kā iedzīvotāji gribētu, viņi bija neapmierināti, ja uz saviem jautājumiem atbildes nesaņēma.
“Kādi atnācām, tādi aiziesim, zinājām, ka mūs apvedīs ap stūri!” sacīja kāda aizkraukliete.
“Melošana!” sauca kāds cits aizkrauklietis.
“Prezentācijā tika skaldīti mati, viss samudžināts, lai mēs nevarētu saprast, kas ir meli un kas nav!” teica kāds cits sapulces dalībnieks.
Lai beidzot būtu skaidrība, vai SIA “Aizkraukles siltums” darbībā viss ir likumīgi, pareizi, aizkraukliete Dagmāra Dzirkale ierosināja veikt padziļinātu “Aizkraukles siltuma” auditu, un aizkrauklieši viņu atbalstīja. “Tos 4000 latu par auditu mēs, iedzīvotāji, sametīsim!” viņa sacīja. Tomēr kāds cits ierosināja, lai auditu veic Valsts kontrole, tad par to nebūšot jāmaksā.
Aizkraukliete Astra Jansone ierosināja ieviest vienpakāpes tarifu, tad būtu skaidrs, kur paliek iedzīvotāju maksātā nauda, bet citi iedzīvotāji tādu tarifu pieprasīja jau no maija. Tomēr pašvaldības pārstāvji iebilda, ka no maija gan tas nebūs iespējams, bet vienpakāpes tarifu ieviest varētu, varbūt pat no 1. oktobra.
Vēl lems domes sēdē
“Tikšanās bija vajadzīga, un paldies iedzīvotājiem, ka viņi nav vienaldzīgi un ir ieinteresēti gan izprast lietas būtību, gan domāt par uzlabojumiem!” saka Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. “Sarunu traucēja šībrīža iedzīvotāju sāpe par decembra lielajiem apkures rēķiniem un viņu nespēju tos samaksāt. Iespējams, SIA “Aizkraukles siltums” pārskats bija par daudz detalizēts — jārunā saprotamākā valodā. Bet tādas varētu būt nākamās sanāksmes.”
Vai par audita nepieciešamību deputāti Aizkraukles novada domes sēdē vēl lems?
“Jā, 31. janvāra sēdē informēsim deputātus par iedzīvotāju viedokli sapulcē un iepazīsim arī izstrādātos noteikumus patērētāju norēķiniem par siltumenerģiju. Arī par to, kas mūs sagaida, ja ieviešam vienpakāpes maksājuma tarifu,” teic Līduma kungs.
Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs domā, ka auditu varētu veikt jau februārī. Taču vienpakāpes tarifa ieviešanas termiņš vēl būtu apspriežams.
Pēc 10 gadiem
norakstīs
No iedzīvotāju jautājumiem Aivaram Aldermanim
— Cik lieli pilsētā ir iedzīvotāju parādi par apkuri?
— Parādā mums ir 290 tūkstošu latu.
— Kā panāksiet, lai tos samaksā?
— Daļu mēs nesaņemsim.
— Kas tad par to maksās?
— Kurā vietā esat redzējis, ka cits maksā par parādniekiem?
— Neesmu redzējis, es uzdevu jautājumu.
— Parādu pēc 10 gadiem norakstīs. (Zālē smejas un aplaudē.)
— Bērzu ielā vienam dzīvoklim ir 1318 latu parāds.
— Pilsētā ir ap 200 tādu dzīvokļu, kuri ir ieķīlāti bankā, taču banka īpašniekiem tos ir atņēmusi. Visus īpašniekus esam iesūdzējuši tiesā, taču priekšroka ir bankām, un mēs neko neesam saņēmuši.
— Tad jau mēs arī varam nemaksāt — parādu norakstīs!
— Pēc desmit gadiem.
Kāpēc Jūrmalā var?
— Varbūt rēķinos katru mēnesi varētu nodrukāt māju siltumenerģijas patēriņu mēneša sākumā un beigās?
— Grūti apsolīt, sistēma nepieļauj tādus datus. Ir mājas, kurās ir pat divi un trīs kopējie siltumenerģijas mērītāji, tas būtu sarežģīti.
— Mana meita dzīvo Jūrmalā, viņai katru mēnesi rēķinos ir dati par visā mājā patērēto siltumenerģiju. Kāpēc Aizkrauklē tā nevarētu? Ja mēs redzētu, kā veidojas maksa, pārliecinātos, ka mūs nešmauc.
— Tādu informāciju varētu publicēt “Domes Vēstīs”.
Kur pazuda
2,5 dzīvokļi?
— Kur paliek tā nauda, ko maksājam vasarā?
— Apkures nodrošināšanai, siltumenerģijai.
— Mana māsa dzīvo Daugavpilī, un tur rēķinā vasaras maksājumi vēlāk ir atskaitīti.
— Varbūt tur par avansu nopirka malku. Nezinu, kā ir tur, bet mums ir tāda sistēma, ka mēs maksājam pēc siltumenerģijas mērījumu rādītājiem.
— Bērzu ielā 8 kādreiz bija 50 dzīvokļu, bet rēķinu lapiņās ir 47,5. Kur pazuda 2,5 dzīvokļi? Vai mēs par tiem maksājam?
— Šajā mājā ir pieci dzīvokļi, kuros ir boilers, un tajos par karstā ūdens cirkulāciju maksā tikai 50%, tie arī ir tie 2,5 dzīvokļi.
Tad dariet to!
— Vai arī dažos dzīvokļos varētu uzmontēt siltumenerģijas mērītājus?
— Es par to būtu iepriecināts, bet mums tam naudas nav. Jums jāvēršas pie mājas apsaimniekotāja.
— Mēs līgumu par siltumenerģijas piegādi un sistēmas apkalpošanu esam noslēguši ar “Aizkraukles siltumu”, nevis ar apsaimniekotāju. Jūsu santehniķi pārzina visu māju apkures sistēmas, kādēļ jūsu darbinieki nevarētu dzīvokļos ierīkot siltuma regulētājus? Kāpēc mums jāvēršas pie apsaimniekotāja? Jums būtu darbs, algas.
— To varētu darīt.
— Tad dariet to!
— Pirms vairākiem gadiem maksa par dabasgāzi bija tāda pati kā tagad, bet rēķins bija trīsreiz mazāks. Kāpēc tā?
— Arī man to būtu interesanti uzzināt.
Apsilda ar elektrību
No jautājumiem SIA “Aizkraukles ūdens” valdes loceklei Gudrunai Vectirānei
— Kāpēc jūs savu iestādi apsildāt ar elektrību? Ja palielināsies elektroenerģijas tarifs, cik mums par to būs jāmaksā?
— Diemžēl būtu pārāk dārgi vilkt siltumtrasi no “Aizkraukles siltuma” līdz mums, tādēļ izmantojam elektrību, citas alternatīvas nav.
— Kāpēc jūsu iestādi nevarētu pārcelt uz citu vietu, visas apvienot vienā?
— Pašvaldības uzņēmumiem ir kredītsaistības, jāstrādā atsevišķi un jāspēj savu darbību finansēt.
Laternas traucē gulēt
No jautājumiem pašvaldības izpilddirektoram Eināram Zēbergam
— Kas maksā par laternām pie mājām?
— Par to maksā pašvaldība. Laternas ir pieslēgtas kopējam ielu apgaismojuma tīklam un tiek ieslēgtas un izslēgtas reizē ar to.
— Citur laternu gaisma naktī traucē gulēt.
— Tur, kur laternas ir izvietotas nepārdomāti un traucē, tās ir izslēgtas. Tās būtu jāizvieto pie māju ieejām.
Rēķinus atkal
pilnveidos
No jautājumiem SIA “Lauma A” valdes loceklim Modrim Bitem
— Kāpēc Spīdolas ielas 10. mājas rēķinos nenorāda, cik no kredīta esam samaksājuši? Kādreiz tā bija.
— Tādus datus ir plānots rēķinos iekļaut atkal.
— Kādreiz “Lauma A” informēja, ka sūtīs uz Vāciju savu darbinieku mācīties māju siltināšanas jautājumus. Kurš ir šis darbinieks?
— Tas ir Māris Pavlovs.
***
Iedzīvotāju tikšanās ar pašvaldības uzņēmumu vadītājiem parādīja, ka ir daudz neskaidru jautājumu, un tādi ir arī pēc sapulces. Par to, kas aizkraukliešiem interesē visvairāk — “Aizkraukles siltuma” audits un vienpakāpes tarifa ieviešana — vēl lems dome un pašvaldības speciālisti. Par nolemto “Staburags” informēs.
