Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apstiprināšanai valdībā iesniedza Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu. Taču, ņemot vērā pašvaldību finanšu grūtības, valdība nolēma Saeimā to iesniegt tikai nākamā gada augustā. Tādējādi pašvaldību referendumu likums atlikts līdz 2013. gadam.
Skaitu neierobežos
VARAM skaidro, ka pašvaldību referendumus varēs rīkot tikai par pašvaldību naudu un to skaitu neierobežos, taču tas izmaksātu ļoti dārgi, bet pašvaldībām pašlaik liekas naudas nav. Piemēram, referenduma rīkošana par 10. Saeimas atlaišanu Rīgā izmaksāja 244 000 latu, pārējās lielo pilsētu pašvaldībās — vidēji 24 700 latu, bet novadu pašvaldībās — vidēji 9150 latu.
Iepriekšējais reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis atzinis, ka iecere iedzīvotājiem dot tiesības rosināt pašvaldības atlaišanu radusies pēc tam, kad Jelgavas novadā iedzīvotāji sāka vākt parakstus pret domi aizdomās par tās vadītāja Ziedoņa Caunes piedalīšanos nelikumīgās medībās.
Divu veidu
Likumprojekts paredz tiesības rīkot divu veidu referendumus — konsultatīvo un lemjošo.
Konsultatīvo referendumu ierosinātu pašvaldība vai 5% no balsotāju skaita, bet lemjošo — pašvaldība, ja par to nobalsotu vismaz divas trešdaļas ievēlēto domes deputātu vai puse balsotāju. Referendumu uzskatītu par notikušu, ja tajā piedalītos vismaz puse no iepriekšējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita.
Pašvaldības referendumā izvirzīto jautājumu uzskatītu par atbalstītu, ja par to nobalsotu vairāk nekā puse balsotāju. Konsultatīvo referendumu pašvaldība pieņemtu vien zināšanai, bet pašvaldībai būtu saistošs lemjošā referenduma balsojums. Bet to var rīkot vien par trijiem jautājumiem — par pašvaldības domes atlaišanu, pašvaldības nosaukuma un teritoriālās vienības nosaukuma maiņu.
Centrālās vēlēšanu komisijas uzraudzībā referendumus rīkotu un vadītu vietējo pašvaldību vēlēšanu komisijas, bet par tiem maksātu no vietējās pašvaldības budžeta. Paredzēts, ka referendumu nevarēs rīkot par pašvaldības budžetu, maksas pakalpojumu un administratīvo sodu apmēriem, nodokļu un nodevu likmēm, pašvaldības deputātu un darbinieku algu apmēriem, amatpersonu vai darbinieku pieņemšanu vai atbrīvošanu no darba, amatpersonu ievēlēšanu vai iecelšanu amatos. Pašreizējā redakcija liedz rīkot lemjošo referendumu arī par teritoriju attīstības plāniem, lai gan tas būtu ļoti svarīgi, īpaši Rīgas, Jūrmalas un citu novadu iedzīvotājiem, kuru dzīves apstākļus pasliktina pašvaldību lēmumi par konkrētas teritorijas apbūvi.
Apspriež jau ilgi
Ko par likumprojektu domā mūspuses pašvaldību pārstāvji?
“Vietējo referendumu likumprojektu apspriež jau ilgi, par to ir diskutēts arī Latvijas Pašvaldību savienībā,” saka Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks. “Pats darbojos Pašvaldību savienības Sociālo un veselības jautājumu komitejā, tādēļ neesmu īpaši interesējies par šo ieceri. Principā to atbalstu kā vietējās demokrātijas paplašināšanas iespēju. Likumprojekts ir diezgan stingrs pret pašvaldības resursu nelietderīgu izmantošanu un ierobežo nesaprātīgas ieceres. Būtībā neredzu lielu atšķirību starp aptauju un konsultatīvo referendumu — galīgais lēmums ir domes ziņā. Būs paplašināta iespēja tos ierosināt. Tomēr paredzu, ka likumu izmantos reti.”
Pasargās no viltojumiem
Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece Aina Podvinska teic, ka līdz šim iedzīvotājiem bijusi iespēja savu viedokli izteikt sabiedriskajās apspriešanās un iedzīvotāju aptaujās. Piemēram, iedzīvotāji aktīvi piedalījās aptaujā par spēļu zāles ierīkošanu kafejnīcā “Solo”, un pašvaldība viņu negatīvo attieksmi ņēma vērā un spēļu zāli atvērt neatļāva. Taču aptaujās iespējami arī viltojumi, savukārt konsultatīvajā referendumā viltojumi nebūtu iespējami. “Referendumu ideju vērtēju pozitīvi, tomēr pašvaldībām to rīkošana droši vien izmaksātu dārgi, tāpēc šāda forma būtu pieļaujama tikai ārkārtīgi svarīgos jautājumos,” saka Aina Podvinska.
Konsultatīvie nebūtu vajadzīgi
“Referendumi neapšaubāmi sekmē iedzīvotāju tiešu iesaistīšanos pašvaldību pārvaldē, un tam ir pozitīva nozīme lēmumu pieņemšanā,” atzīst Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. “Tomēr arī pašreiz ir citas iespējas, kā noskaidrot sabiedrības viedokli — var izmantot sabiedrisko apspriešanu, izpētes metodes. Pašvaldību saistošo noteikumu, kuri attiecas uz visiem iedzīvotājiem, projektus pirms to pieņemšanas publicējam mājaslapā internetā, un katrs var izteikt savu viedokli un iesniegt priekšlikumus. Domāju, ka konsultatīvie referendumi nebūtu vajadzīgi, jo referendumiem nepieciešami līdzekļi, bet tiem ir tikai konsultatīvs raksturs, un pašvaldības domei tie nav saistoši. Lemjošie referendumi pašvaldības domei ir saistoši, bet tos var ierosināt par ierobežotu jautājumu loku. Lemjošie referendumi ir svarīgi gadījumos, kad pašvaldības lēmumiem var būt nozīmīga ietekme uz pašvaldības nākotni un kad iedzīvotājiem ir diametrāli pretēja nostāja. Šādā situācijā referendums ir visdemokrātiskākais lēmuma pieņemšanas veids.”
Valstij būtu jādod arī finansējums
“Ja valsts mums nosaka papildu funkciju, tad saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” vajadzētu nodrošināt arī finansējumu, nevis vēl “uzkraut” tām referendumu rīkošanas izmaksas,” uzskata Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde. “Atbalstu lemjošo referendumu par pašvaldības un teritoriālās vienības nosaukuma maiņu, tomēr vai domes atlaišana būtu efektīva? Vai nebūtu līdzīgi kā ar Saeimas atlaišanu? Pirms tam Valdi Zatleru cēla vai uz zelta pjedestāla, taču mēnesi pēc vēlēšanām viņš saņēma bargu kritiku. Ja līdz termiņa beigām būtu palicis pusgads, kāda jēga būtu atlaist? Ja pašvaldības vadītājs ir pieļāvis pārkāpumus, viņu var atbrīvot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Lai atbrīvotu visus pašvaldības deputātus, vajag nopietnu iemeslu. Likumā šādas nianses būtu jāparedz. Savukārt konsultatīvie referendumi būtu līdzvērtīgi pašreizējām sabiedriskajām apspriešanām. Gan jau pašvaldības drīzāk izvēlētos apspriešanu, nevis konsultatīvo referendumu, par kuru tām būtu jāmaksā un kurā sabiedrības aktivitāti nevar garantēt. Piemēram, Pļaviņu novada attīstības programma attiecas uz visiem novada iedzīvotājiem, taču savas domas un priekšlikumus izteica tikai retais.”
