16. janvārī sākas parakstu vākšana par Valsts prezidenta apturēto likumu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” un “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” nodošanu tautas nobalsošanai. Izteikt savu viedokli iedzīvotāji varēs līdz
14. februārim.
Grozījumi paredz mainīt domes pilnvaru termiņu ārkārtas vēlēšanu gadījumā. Tas nozīmē — ja līdz kārtējām vēlēšanām ir palikuši vairāk nekā 24 mēneši, ārkārtas vēlēšanās jauno domi ievēl uz atlaistās domes pilnvaru termiņu. Savukārt, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši 9 līdz 24 mēneši, jauno domi ievēl uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un vēl uz četru gadu pilnvaru termiņu. Šāds risinājums, kā skaidro grozījumu autori, nepieciešams, lai ietaupītu līdzekļus jaunu vēlēšanu rīkošanai domes atlaišanas gadījumā.
Tāpat izmaiņas paredz — ja līdz kārtējām domes vēlēšanām palikuši mazāk nekā deviņi mēneši, jaunas domes vēlēšanas nenotiek un līdz kārtējām domes vēlēšanām darbojas pagaidu administrācija. Patlaban šis termiņš ir 15 mēneši. Grozījumu autori norāda — nav pieļaujams, ka tik ilgu laiku pašvaldību vada cilvēki bez vēlētāju dota mandāta.
Likuma izmaiņu akceptēšana ietekmētu arī paredzamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Grozījumi ļautu to ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem. Uz tik ilgu termiņu domi nevarētu ievēlēt kārtējās vēlēšanās, kas paredzētas jau nākamgad.
Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris atzīst, ka objektīvi ir saprotams šādu likuma izmaiņu ierosinājums, jo, ievēlot domi uz neilgu laiku, līdz kārtējām vēlēšanām tai strādāt dažkārt nav efektīvi. Tomēr, ja reiz ir likums par vēlēšanām ik pēc četriem gadiem, nevajadzētu to mainīt.
— Tās vairāk ir politiskās spēles un notiek galvenokārt saistībā ar situāciju Rīgas domē. Demokrātija maksā naudu, bet kāds no tā visa ieguvums? Turklāt maz ticama, ka izdosies savākt nepieciešamo skaitu parakstu, jo cilvēki lielākoties daudz neiedziļinās politiskajos procesos. Nav jau arī zināms, kas kandidēs vēlēšanās un ko ievēlēs, tāpēc atkal var iznākt vilties un plauks populisms, — teica Dainis Vingris.
Staburaga pagasta pārvaldes vadītāja Aina Ķīse, kurai ir liela pieredze pašvaldības darbā, uzskata, ka domi tomēr vajadzētu ievēlēt uz pieciem gadiem. Deputātiem paiet zināms laiks, kamēr viņi izprot darba specifiku un situāciju kopumā, bet paiet četri gadi, un viss atkal mainās.
Ja parakstu vākšanā būs parakstījušies vismaz 154 868 vēlētāju, Centrālajai vēlēšanu komisijai trīs dienu laikā vajadzēs izsludināt tautas nobalsošanu. Ja par kādu likumu tiks saņemts mazāks parakstu skaits, šis likums stāsies spēkā un par to tautas nobalsošana netiks rīkota.
“Staburaga” aptaujātie iedzīvotāji lielākoties atzina, ka nav iedziļinājušies šajā jautājumā, tāpēc grūti pateikt, vai dosies parakstīties.
Saistībā ar gaidāmo parakstu vākšanu pašvaldības noteikušas parakstīšanās vietas. Daļa to jau publiskojusi, nosakot laikus parakstu pieņemšanai, bet visa informācija par parakstu vākšanas vietām būs pieejama no 15. janvāra gan Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā, gan novadu domēs. ◆
