Mana ikdiena katru ceturto diennakti aizrit Gaisa spēku Lielvārdes garnizonā, kur kā zemessardzes Aizkraukles 55. bataljona pārstāvis strādāju par kontroles caurlaižu punkta dežurantu. Ar darbu garnizonā iesāku arī pagājušās nedēļas pirmo dienu. Pēdējos gados Lielvārdes militārais lidlauks attīstās, un arī darba kļūst arvien vairāk — katru dienu daudzām militārpersonām mēs pārbaudām dienesta apliecības, bet celtniecības firmu pārstāvjiem izsniedzam caurlaides. Nesen uzcelta Gaisa spēku operāciju centra ēka un ar NATO līdzfinansējumu Lielvārdē uzbūvēts skrejceļš, bet pašlaik labiekārto garnizona infrastruktūru, apkārtni, izcērt krūmus, demontē padomju laikā celtās ēkas. Ikdienā garnizonā strādā demolators — pilnveidots ekskavators, kas “sagrauž” ēku sijas, sadrupina tās un saražo šķembas, kuras izmanto būvniecības darbos.
Iekārta atdala arī metāla stiegrojumu un koksni. Teritorijā iebrauc daudz automašīnu, uzskaitām kravas, pārbaudām dokumentus.
Vairākas dienas aizritēja Pļaviņās. Tā kā esmu SIA “Smaile AZ” un “Smaile OZ” īpašnieks, jāveic dažādi saimnieciskie darbi. Pirmā firma sniedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ēkā, kur tagad ir kafejnīca “Mazā raganiņa”. Jāremontē apkures sistēma, apgaismojums, vajag labiekārtot apkārtni, izvietot reklāmas stendus. Otrs uzņēmums Pļaviņu novadā sniedz apbedīšanas un transporta pakalpo-
jumus. Kad esmu Lielvārdē, darbs Pļaviņās neapstājas.
Pļaviņās pārvaldu arī kāda cita privātīpašnieka ēku, un pašam nācās remontēt lietusūdens novadīšanas sistēmu, jo sarunātie strādnieki darbu nepaveica. Kad daru pats, zinu, ka izdosies, kā iecerēts.
Aizvadītā nedēļa bija saistīta ar Lāčplēša dienu. Zemessargs esmu jau divdesmit gadu un kopā ar kolēģiem ceturtdien piedalījos lāpu gājienā un kritušo karavīru un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas pasākumā Bebros. Mēs, pieci zemessargi, izšāvām vairākas salūta zalves. Domāju, kritušie karavīri, no debesu maliņas raugoties, var būt gandarīti, ka viņus godinām, atceramies. Arī dēlu Oskaru izdevies izaudzināt par zemessargu.
Lāčplēša dienā strādāju Lielvārdē, un stingro ugunsdrošības noteikumu dēļ svecītes iedegt nedrīkstēja, tāpēc mēs piemiņas uguntiņas iededzām sirdīs. Pļaviņās, kafejnīcas pagalmā, gan dega svecītes. Lāčplēša diena man ir īpaša, tad vairāk domājam par tautu, valsti, atceramies kritušos, līdzīgi kā Ziemassvētkos domājam par ģimeni.
Aizkustina, ka Brāļu kapu ansambļa atjaunošanas telefonakcijā saņemts vairāk nekā 40 tūkstošu zvanu, un katrs zvanītājs ziedoja latu. Arī es piezvanīju. Ļoti ceru, ka visu tautas saziedoto naudu izlietos šim cēlajam mērķim.
Sestdiena aizritēja, organizējot un vadot 2. rotas zemessargu gadskārtējo mācību gada noslēguma pasākumu, šoreiz kafejnīcā “Mazā raganiņa”. Atceroties zemessardzē pavadītos 20 gadus, lielajā ekrānā skatījāmies fotogrāfijas, kurās esam redzami gan mācībās un sacensībās, gan plūdu laikā, dežurējot Daugavas krastā Pļaviņās, gan dažādos pasākumos. Godinājām veterānus, bijušos rotas komandierus, pieminējām aizsaulē aizgājušos zemessargus. Noslēgumā atpūtāmies nelielā ballītē.
Šādi pasākumi būs arī pārējās trijās Aizkraukles bataljona rotās.
Dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos pieteikušies ap tūkstoš kandidātu, bet visus armijā nespēs uzņemt. Tā paziņoja NBS komandieris Raimonds Graube. Domāju, ka daudzi to dara naudas, iztikšanas, bet ne patriotisma dēļ, kā tas bija kādreiz, kad zemessargi paši par savu naudu pirka ieročus, ekipējumu. Vai tagad kāds no jaunajiem karavīriem to darītu? Diez vai, un viņiem jau tādam mērķim nav arī naudas.
Nedēļas laikā, protams, sekoju līdzi aktualitātēm Latvijas politikā, cenšos uzzināt visu jaunāko. Atkal vajag konsolidēt budžetu, taču šīs problēmas radīja bankas un valdības nemākulīgā rīcība. Kad mutē sasmēlās ūdens, valdība aicināja tautu taupīt un sajozt jostas. Bankas tagad atkal strādā ar peļņu, bet mēs esam zaudētāji. Valdība mums ir parādā atvainošanos par šādu situāciju.
Man nekad nekas nav nācis viegli, viss bijis jānopelna grūtā darbā, taču būt Saeimas deputātam ir labs bizness. Pelni labu algu, tevi atlaiž, saņem brangu kompensāciju, ja gribi, ieguldi kaut kur, bet pēc kāda laika atkal kļūsti par deputātu vai ministru, un viss var sākties no gala. Tagadējie Saeimas deputāti sev atkal nodrošinājuši pārticīgu nākotni, noraidot Zatlera reformu partijas pārstāvju ierosinājumu, ka parlamenta atsaukšanas vai atlaišanas gadījumā deputāti nesaņemtu pabalstu triju mēnešalgu apmērā. Šogad deputātu kompensācijām izlietoti jau 223,7 tūkstoši latu! Kāda Zatlera reformu partijas deputāte izrēķinājusi, ka no šīs naudas varētu izmaksāt pabalstus 590 jaunajām māmiņām vai 1211 vidējo pensiju.
Arī es kādreiz esmu palicis bez darba. Saņēmu bezdarbnieka pabalstu, taču, salīdzinot ar deputātu kompensācijām, par to nevar uztaisīt biznesu. Man pašam bija jāķepurojas.
Diemžēl nekas nemainās, galvenais ir tikt pie amata, un nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana turpinās. Bet mums tas ir kā izraut gabalu no sirds. Daudzi man teikuši, ka labāk nodokļus maksātu konkrētam bērnudārzam, skolai, slimnīcai, ceļu kopšanai, nevis redzētu, kā tie pazūd kā caurā maisā. Tāpēc jau arī cilvēki nodokļus negrib maksāt, un tādēļ notika 13. janvāra ārprāts. Nekas nav mainījies, sistēma ir neglābjami sapelējusi, sapuvusi. Ja es saņemtu tik lielu kompensāciju kā Saeimas deputāts, cik daudz varētu padarīt, attīstīt biznesu! Taču arī man jādomā par konsolidāciju, piemēram, kafejnīcā atkarībā no pircēju pieplūduma jāsamazina darba laiks, taupot naudu, lai izdzīvotu.
Naudas izšķērdēšana ir arī parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par krievu valodu kā otru valsts valodu. Referendums par Saeimas atlaišanu bija atbalstāms, taču tagadējo pasākumu vajadzētu apmaksāt tiem, kas to organizē. Tad jau jebkura cita minoritāte arī var vēlēties ko līdzīgu un teikt — mēs gribam savu valsts valodu.
Daudzi tagad kritizē Zatleru, sauc par nodevēju. Domāju, ka viņš nav nodevis valsti, salīdzinot ar tiem, kas nodeva Abreni. Drīzāk viņš politikā ir nepieredzējis puika, kas mētājas ar neapdomīgām frāzēm. Tomēr uzskatu: gan Zatlers, gan Bērziņš ir ielikteņi atšķirībā no Vairas Vīķes — Freibergas, kura ir liela personība.
Par spīti netīrajai politikai dzīve turpinās. Novēlu katram nevis gausties, bet paļauties uz sevi un strādāt.
