SIA “Aizkraukles krāces” ir iepazinusi a. s. “Latvenergo” paustās bažas sakarā ar krāčūdens sporta centra izveidi, kas paredzēts Pļaviņu HES ūdenskrātuves tuvumā. “Latvenergo” paustie argumenti projekta attīstītājiem bija labi zināmi tā apspriešanas laikā, pirms tika pieņemts lēmums par šāda projekta diskusijas sākšanu. Vienlaikus attīstītāji vēlas norādīt, ka a. s. “Latvenergo” kā Pļaviņu HES valdītāja un vienīgā ūdenskrātuves lietotāja ir komentējusi ieceri vienīgi no sava redzesleņķa, nemēģinot iedziļināties projekta tehniskajās niansēs un piedāvātajos risinājumos.
Plānoto krāčūdens sporta centru paredzēts izmantot deviņus mēnešus gadā, izņemot ziemas mēnešus. Trases vajadzībām tiktu izmantoti tikai 0,70% no visa kopējā Daugavas ūdens noteces apjoma gadā jeb 125 — 130 miljonu kubikmetru gadā. Attiecībā uz vasaras mēnešos izmantojamo ūdeni ieceres attīstītāji ir gatavi iedziļināties “Latvenergo” pozīcijā, bet vienlaikus norāda, ka vasaras mēnešos ūdens caurplūde ir atkarīga no nokrišņu apjoma un dažkārt, piemēram, šogad, tā var sasniegt rudens vai pat pavasara caurplūdes līmeni. Tādējādi ir nosakāms caurplūdes slieksnis, kas apmierinātu abas puses.
A. s. “Latvenergo” apgalvojums par ūdens izmantošanas nelietderīgumu krāčūdens sporta centra vajadzībām ir nepamatots un sabiedrību maldinošs. Tieši otrādi, attīstītāju aprēķini liecina, ka šāda kompleksa izveide ļaus palielināt 1 m3 izmantotā Daugavas ūdens atdevi divas līdz trīs reizes.
Krāčūdens sporta centra nodrošināšanai ar ūdeni tiek paredzēta unikāla hidrauliska shēma, kas sastāv no cauruļvadu pievadkanāla, krāčūdens trases, cauruļvadu atvadkanāla un pieslēguma Daugavai lejtecē, ierīkojot enerģētisko ierīci. Šāda shēma ļauj maksimāli efektīvi izmantot Daugavas ūdeni.
Lai izskaidrotu plašākai sabiedrībai krāčūdens sporta centra ietekmi tieši uz izstrādāto elektroenerģijas apjomu, attīstītāji norāda: tas būs aptuveni 2,5 GWh gadā, kas uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir apmēram 1 kWh.
Pļaviņu HES ir projektēta atbilstoši tā laika enerģētiskajam pieprasījumam un tautsaimniecības attīstības stratēģijai, kas nodrošinātu lielu vienlaicīgu elektrisko jaudu izstrādi. Krāčūdens ūdenssporta centra izveide nekādā veidā neietekmēs Pļaviņu HES projektā izvirzītos mērķus, tieši otrādi — SIA “Aizkraukles krāces” speciālisti norāda, ka šis projekts pat nodrošinātu zaļākas elektroenerģijas ražošanu a. s. “Latvenergo”, jo veicinātu konstantu ūdens caurplūdi no Pļaviņu HES ūdenskrātuves Daugavā, kas tuvinātu tās tecējumu dabīgajai upei un mazinātu zilaļģu veidošanos Ķeguma HES ūdenskrātuvē vasaras karstajos mēnešos.
A. s. “Latvenergo” apgalvojums, ka HES tuvumā nav pieļaujama šāda izbūve, ir nepamatots. Kā piemērs dažādu interešu sadzīvošanai viena aizsprosta robežās var tikt uzskatīta Ķeguma HES, kas sākotnēji tika izbūvēta arī baļķu pludināšanai caur plostu ceļu. Plostu ceļa slūžas tika darbinātas, ievērojot abu lietotāju intereses, kas bija vērstas ekonomiskās efektivitātes palielināšanai reģionā. Bez šaubām, šādās situācijās visām iesaistītajām pusēm būs jāievēro nepieciešamie drošības nosacījumi.
Arī starptautiskā pieredze liecina, ka hidroelektrostaciju īpašnieki un operatori spēj sekmīgi sadarboties ar rekreācijas un ūdenssporta cienītājiem aizsprostu teritorijās. No šī viedokļa izvēlētā vieta nav unikāla.
Konsultējoties ar Aizkraukles dambja projektētājiem, secināts, ka a. s. “Latvenergo” pretargumentu skaitā norādītie labā krasta dambja konstruktīvie elementi apraksta tā tehnisko risinājumu un nekādā veidā nenoraida tehniskas iespējas pieslēguma izveidei, arī komunikācijas ceļiem un Pļaviņu HES pārgāznes vietai “Aizkraukles krāču” projekts netraucēs.
Lai novērstu jebkādas “Latvenergo” paustās bažas par ietekmi uz esošajām aizsprosta komunikācijām, SIA “Aizkraukles krāces” norāda, ka visu paredzēto konstrukciju izbūve ir attiecināma uz seklo apbūvi un nekādā veidā neietekmēs Pļaviņu HES svarīgos drošuma elementus, kas ir dziļumā. To iebūve tiks realizēta tieši tāpat kā jebkuru citu pazemes komunikāciju izbūve.
Vienlaikus SIA “Aizkraukles krāces” vadība norāda, ka detalizētus tehniskos risinājumus var paredzēt tehniskā projekta izstrādes laikā.
SIA “Aizkraukles krāces” vadība ir pārliecināta, ka valsts a. s. “Latvenergo” radušies zaudējumi ar uzviju tiks atdoti atpakaļ Latvijas tautsaimniecībai gan vietējo un ārvalstu tūristu skaita pieauguma veidā, gan piesaistot finansējumu starptautiska līmeņa sacensībām, izveidojot jaunas darba vietas un palielinot sporta tūrisma ieguvuma pieaugumu Latvijā vismaz par miljonu latu ik gadu.
SIA “Aizkraukles krāces” aicina
a. s. “Latvenergo” atbildīgās amatpersonas uz konstruktīvu sarunu, jo saredz iespēju kopīgi rūpēties par valsts interesēm, kā arī sniegt “Latvenergo” labumu no šī projekta iespējamo zaudējumu kompensēšanai.
