Kafejnīcas “Mazā raganiņa” vārds Pļaviņās zināms jau trīs gadus (pirms tam tā daudzus gadus dēvēta par “Retrobāru” —
red.). Nedaudz cietusi pēdējo plūdu laikā, palikusi bez jaunuzceltā Pļaviņu aizsargdambja patvēruma, tā joprojām neatlaidīgi turpina darboties. Īpašniekam SIA “Smaile AZ” vadītājam Andrim Zepam ideju tās darbības dažādošanai un klientu piesaistei vēl daudz, un savu vaļasprieku, kā viņš dēvē kafejnīcu, joprojām uztur ar visiem iespējamajiem līdzekļiem.
Kuģītis viens,
kapteiņi trīs
Kafejnīcas saimnieks, savedis akmeņus, pašlaik mūrē dekoratīvu sētu un atvēl nedaudz laika sarunai. Sēžam nojumē, tuvumā ar krasta akmeņiem sačalojas Daugavas viļņi, un es nobaudu kādu no saimnieces Marutas Petuhovas gatavotajiem ēdieniem. Pie kafejnīcas — stāvlaukums, un tā tālākajā stūrī kaitinoši dežurē policijas automašīna. Aiz tās zālienā iežogots mazs metāla kuģītis. Tas rada interesi. Mazais ūdensbraucamais esot atvests no Lielvārdes. Praktiski — pļaviņiešu vizināšanai — to vēl neizmanto. Vispirms upes krastā jāizveido lēzena nobrauktuve. Pirms to būvēt, arhitektam jāpasūta projekts, un process pagaidām apstājies līdzekļu nepietiekamības dēļ. Toties apzināti iespējamie kuģīša kapteiņi, un trīs esot reāli kandidāti.
Maza atkāpe. Ja aizsargdambis būtu būvēts par dažiem metriem garāks, tad gan uz tā izveidotais gājēju celiņš, gan lēzena nobrauktuve būtu kontekstā ar kafejnīcas ēku, tā teikt, radīta infrastruktūra veiksmīgai uzņēmējdarbībai. Ietaupot naudu dažiem dambja metriem, pļaviņiešiem par vienu līdz galam sakārtotu un tūristiem pievilcīgu objektu nu ir mazāk. Pie tam tas turpmāk pakļauts plūdu draudiem.
Aiznes visu, kas nav piesiets
Andris Zeps, cik vien var, kafejnīcas apkārtni labiekārto saviem spēkiem. Šī Pļaviņu gala iedzīvotājiem, lai arī tuvu Daugava, akmeņainā un stāvā krasta dēļ atpūta ūdenī un pie tā nav īpaši patīkama. Pērn krastā netālu no kafejnīcas izbērts ap 20 kubikmetriem smilšu. Bijis kā pludmalē. Pirms tam krastā bijusi piestātne kuģītim, kas kursēja pa Daugavu, bija ugunskura vieta ar metāla grilu. Visu, kas nebija iebetonēts, nozaga metāla zagļi.
Interesantu objektu tomēr te netrūkst, un līdzās dzelzceļnieku lukturiem, lielajam enkuram un arklam būs vieta pašlaik šķūnī stāvošajai kartupeļu stādāmajai mašīnai un pļaujmašīnai.
Kafejnīcu par prakses vietu izvēloties audzēkņi no Rīgas un Vecbebru profesionālās vidusskolas. Neraugoties uz ķibelēm, kafejnīcā klientu netrūkst. Viņi pārsvarā esot pilsētas viesi, bet izveidojies arī stabils vietējo apmeklētāju loks. Pēc pāris nepatīkamiem gadījumiem nesenā kafejnīcas vēsturē no tās plauktiem izņemti alkoholiskie dzērieni. Ja tomēr nākotnē tiem būs lemts atgriezties, tad no tā sauktā “dārgā gala”. Arī ēdienu sortimentu nākotnē plāno papildināt ar dažādām delikatesēm. Ja gribas nogaršot zilās haizivs steiku, melno doriju, ķengura fileju, varžu kājiņas un citas delikateses, tās laikus jāpasūta. No vietējiem makšķerniekiem tiek gaidītas līdakas un sami.
Patīkami no uzņēmēja dzirdēt pozitīvas atsauksmes par sadarbību ar vietējiem dārzeņu audzētājiem un mājražotājiem. Te izmantojot mājās gatavotus ievārījumus, vīnus, apkārtnē salasīto zāļu tējas. Svaigo gaļu ēdienu gatavošanai pērk no saimniecības Kokneses novadā.
Ēdienu pieved mājās
Pērn mazi uzlabojumi veikti ēkas otrajā stāvā. Tur ir liela banketu zāle ap 60 viesiem, ir videoprojektors un ekrāns. Regulāri klāj galdus svētkos un bērēs. Pilna zāle bieži neesot, vairāk svinētas tiek jubilejas, kurās uz pusi mazāk viesu. Gadoties, ka ierašanos laikus piesaka kāda ekskursantu grupa no Rīgas. Viens no pēdējā laikā pieprasītiem pakalpojumiem ir ēdienu piegāde mājās. Picas gan netiekot vestas, bet kārtīgs otrais ēdiens ar salātiem.
Lai taupītu līdzekļus, uzņēmējs nākotnē plāno atteikties no vairākām reklāmas izvietošanas vietām, arī no interneta vietnēm. Tā vietā uzņēmums iestājies Lojālu pircēju apvienībā, un drīzumā būs gatava sava mājaslapa. Viena no nākotnē realizējamām ēkas labiekārtošanas idejām ir naktsmītņu piedāvāšana. Tam nepieciešama neliela mājas pārbūve.
***
Kādēļ kafejnīcai izvēlēts šāds — pasaku tēla — vārds? Andris teic, ka Maruta Petuhova ir ne tikai pavāre, bet arī dzīvesbiedre. Viņai “raganiskās” lietas — ezoterika, zintniecība un citas — patikušas vienmēr, un nereti sarunās viņu sauc par mazo raganiņu.
Kad sāka darboties kafejnīcā, abu meitai mazajai Patrīcijai pirms gulētiešanas vecāki bieži lasīja Otfrīda Preislera bērnu grāmatu “Mazā raganiņa”.
