XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koncerti Rīgā izskanēja svētdien, taču Aizkraukles pagastā tie vēl turpinājās.
XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koncerti Rīgā izskanēja svētdien, taču Aizkraukles pagastā tie vēl turpinājās. No Latvijas galvaspilsētas uz koncertu pagasta kultūras namā bija ieradusies Horvātu kultūras biedrības “Bosiljak” folkloras kopa.
Abām valstīm līdzīga vēsture
Aizkraukles pagasta kultūras nama un Horvātu kultūras biedrības “Bosiljak” dalībnieku draudzība sākās 1997. gadā, kad horvātu dziedātāji un dejotāji pirmo reizi ieradās Latvijā un piedalījās folkloras festivālā “Sudmaliņas”. Toreiz horvāti uz Latviju brauca, neko nezinot par mūsu valsti. “Interesējos par vēsturi, tāpēc zināju tikai to, ka Horvātijai un Latvijai ir ļoti līdzīgi likteņi. Abas šīs valstis bijušas dažādās savienībās, tās plosījuši vairāki kari, un abas tikai nesen atguvušas neatkarību,” saka biedrības prezidents Ante Korduns.
Brīnišķīgākais ceļojums
Tagad aizkraukliešus un horvātus, kuru dzimtais ciems Čičerija ir netālu no šīs valsts galvaspilsētas Zagrebas, saista cieša draudzība. Pēc pirmās viesošanās Latvijā horvāti aizkraukliešus aicināja atbildes vizītē. Aizkraukles pagasta kultūras nama jauniešu deju kolektīva vadītāja Una Stakle atceras, ka tas bijis brīnišķīgākais brauciens dejotāju ceļojumu vēsturē. Augustā Aizkraukles pagasta kultūras nama pašdarbnieki atkal dosies uz Horvātiju, lai piedalītos folkloras festivālā.
Paši dzied, dejo un muzicē
Latviešu un horvātu pašdarbnieku sniegums ir ļoti atšķirīgs, tāpēc jo interesantāks. Horvāti brīnās par to, ka pie mums pašdarbnieki tikai dejo, dzied vai muzicē. Viņus pārsteidza tas, ka, braucot uz koncertu, dejotāji nolīgst kapelu vai ansambli, kas spēlē deju pavadījumu. Horvātu folkloristi visu dara paši — dzied, dejo un arī muzicē.
Viesu koncerts bija kā teatralizēts uzvedums. Dejas nebija tik skaistas un vijīgas kā latviešiem, taču ārzemnieku sniegums saistīja ar skanīgo dziedājumu, “ugunīgajām” melodijām un krāšņajiem tērpiem, kurus kultūras biedrības dalībnieki darina paši. Ļoti interesantas bija horvātu kāzas, kuras “Bosiljak” pašdarbnieki izdejoja un izdziedāja arī uz Aizkraukles pagasta kultūras nama skatuves.
Trūkst vīriešu
Kolektīvā ir gan jaunieši, gan vecākās paaudzes dziedātāji un dejotāji. Biedrības “Bosiljak” prezidents Korduna kungs stāsta: “Mūsu biedrībai ir simt gadu sena vēsture un tradīcijas. Pašsaprotami, ka tajā darbojas arī jaunieši. Problēma vienīgi tā, ka folkloras kopā trūkst jaunu vīriešu. Mēs ne tikai dziedam un dejojam, bet darinām dažādus rokdarbus, mācām tos jauniešiem, lai viņi turpinātu mūsu tautas amatnieku tradīcijas. Domāju, ja nebūtu šādu biedrību, mūsu tradīcijas un arī tautastērpi sen būtu zuduši.”
Pēc koncerta horvātu viesi visiem zālē sēdošajiem dāvāja rozmarīna zariņu. Draugiem no pagasta kultūras nama deju kolektīviem — bukletus un grāmatas par Horvātiju un Zagrebu, kā arī daļiņu no savas sirds — sirdsveida kulonu, kas simbolizē mūžīgu draudzību.
