Manā dārzā jau daudzus gadus aug un zied reta hortenzijas šķirne — kāpelējošā hortenzija. Parasti tās aug krūmveidā, bet šī ir īpaša, kurai nepieciešams balsts.
Pirms 20 gadiem mana skolēna tēvs uzdāvāja 15 cm garu stādiņu. Dāvinātājs bažīgi teica: “Nu diez vai ziemā izdzīvos.” Bet izdzīvoja! Pavasarī mazo stādiņu ar labām domām iestādīju pastāvīgā vietā pie pavecas garas ābeles tuvu stumbram. Stādiņš ilgi bija domīgs, bet dzīvelīgs un, man par prieku, sāka stiepties augumā! Ar manu piepalīdzēšanu stādiņš saskārās ar ābeles stumbru — sākās hortenzijas un ābeles draudzība. Augot hortenzija ābeles stumbram apkārt nevijās, to nežņaudza, bet ar saviem maziem nadziņiem ieķērās ābeles mizā un glāstoši devās uz augšu.
Tagad hortenzija ir sasniegusi ābeles galotni vismaz 6 metru garumā un iepriecina ar saviem baltiem bagātīgajiem ziedu pušķiem. Pirmā noziedēja ābele, tagad zied “draudzenīte”. Ziemā tās viena otru silda, sargā no skarbiem vējiem. Te ir arī cilvēkam ko pamācīties…
Aijas kundze no Pļaviņām
