Ārlietu ministrijas rīkotajā braucienā Latvijas reģionālās preses žurnālistiem bija iespēja uzzināt, kā Holandē, Zēlandes salā, dzīvo un strādā fermeri.
Ārlietu ministrijas rīkotajā braucienā Latvijas reģionālās preses žurnālistiem bija iespēja uzzināt, kā Holandē, Zēlandes salā, dzīvo un strādā fermeri. Apmeklējām četras lopkopības saimniecības, kurās no iegūtā govju un arī aitu piena lielākoties ražo sieru.
Visvairāk pārsteidza slaucamās aitas. Pārliecinājos arī par to, kā parastu lauku saimniecību, kuras pamatnodarbošanās sākotnēji bijusi biškopība, var pārvērst objektā, uz kuru straumēm plūst tūristi, un tā pelnīt naudu.
Braucot pa Zēlandes salu, paveras skaists skats. Visur kopti lauki, nevienas aizaugušas ceļmalas vai tīruma. Zēlandes ciemos dominē holandiešiem raksturīgā apbūve — vienstāva ēkas, celtas no tumši sarkaniem vai brūniem ķieģeļiem. Reti kura ēka laukos slejas divu stāvu augstumā.
Tā kā apciemojam fermerus mājās, ir iespēja ielūkoties arī holandiešu mitekļos un saimniecības ēkās. Tur nav nekā īpaša. Pat zinot, ka ieradīsies ārzemju žurnālistu grupa, Zēlandes salas zemnieki nav centušies īpaši post savus pagalmus vai kaut ko izskaistināt. Gandrīz visi ceļi līdz pat zemnieka mājas pagalmam ir asfaltēti, un arī pagalms klāts betona plāksnēm. Tur slapjā laikā nav jābrien pa dubļiem, kā bieži vien gadās Latvijā.
