Pasaules hokeja čempionāts ir uzņēmis savu gaitu un lēnām tuvojas kulminācijai, izslēgšanas spēlēm, kurās visi ceram redzēt arī Latvijas hokeja puišus. Šogad planētas labākās hokeja izlases pulcējušās Dānijā, kas pasaules čempionāta augstākās divīzijas komandas uzņem pirmo reizi savā vēsturē.
Tik lielos “laukos” pasaules hokeja zvaigznes vēl nav spēlējušas
Cīņas notiek galvaspilsētā Kopenhāgenā, kā arī Jitlandes pussalā esošajā Herningā ar 50 000 iedzīvotājiem, kas, pēc pasaules hokeja čempionātu mērauklas, ir visīstākā mazpilsēta. Šis man ir 18. pasaules čempionāts hokejā, kurā darbojos kā akreditēts žurnālists, sekojot līdzi Latvijas hokejistu veiksmēm un neveiksmēm, līdz ar to ir diezgan liela pieredzes bagāža, lai varētu salīdzināt. Jāsaka, kā ir, tik lielos “laukos” pasaules hokeja zvaigznes vēl nav spēlējušas. Pēc Maskavas, Prāgas, Ķelnes vai Parīzes te jūties kā citā pasaulē. Ir savi plusi un mīnusi.
Lauku idille, ne čempionāts…
Pozitīvais noteikti ir tas, ka pilsēta dzīvo ar hokeju, fani ir visur, ikviens vietējais zina, ka Herninga šobrīd izbauda ko nebijušu. Pilsētas ieliņas izrotātas karogiem un plakātiem, veikalu un krogu skatlogi izdekorēti ar hokeja tematiku. Viesmīlīgie dāņi Herningas centrālo tirdzniecības vietu pārveidojuši par fanu pulcēšanās vietu ar neskaitāmiem krodziņiem un izklaidēm. Šajā ieliņā dienas vidū ir sajūta kā tirgū, ļaužu, ka biezs, visi priecīgi un omulīgi, apkārt skan dažādas valodas un dziesmas, jo vienuviet ir gan latvieši, somi, vācieši un norvēģi, par vietējiem nerunājot. Īsta Bābele! Tikmēr pati “Jyske Bank Boxen” arēna ir nepilnus četrus kilometrus no pilsētas centra, nu teiksim tā, jau īstos laukos, jo apkārt patiesi ir vien pļavas. Kādu vakaru ar kolēģiem izdomājām ceļu atpakaļ uz pilsētu mērot kājām pa speciāli izveidotu fanu taku. Tā vijas gan pa meža celiņu, gan garām ganībām, kur savā nodabā mierīgi zāli plūca govis. Lauku idille, ne hokeja čempionāts… Pati pilsētiņa gan ir koša, pārsvarā ar privātmāju apbūvi. Pavasarī jo īpaši skaista un ziedoša. Pie divu vai trīs stāvu privātmājām ir mazi dārziņi, pārsvarā perfekti sakopti, ar puķudobēm un ziedošiem magnoliju kokiem.
Herningā nejauši satiek pazīstamus neretiešus
Kopā ar vēl četriem kolēģiem dzīvojam vienā no šādiem krāšņiem Herningas rajoniņiem, vien 15 minūšu gājiena attālumā no pilsētas centra, par kuru var uzskatīt staciju un autoostu. Mums ir izveidojusies lieliska kolēģu kompānija, kurā jau trešo pasaules čempionātu dzīvojam kopā, izvēloties īrēt apartamentus. Šoreiz to izdarījām laikus, jau janvārī, sarunājot dzīvošanu divistabu dzīvoklītī. Nelielā, bet pietiekami plašā, lai tajā būtu piecas gultas, virtuve ēdiena gatavošanai, duša, televizori un ātrs internets, kas mums visiem ir darba specifikas nepieciešamība. Kā ekstra bija nelielā balkonā esošais grils, tad nu arī to jau pāris reižu esam izmēģinājuši, nobaudot dāņu desiņas. Mums gan ir laimējies, ka dzīvojam tik tuvu hallei, jo lielākā daļa Latvijas izlases līdzjutēju, bet te viņu ir kādi 2000, mitinās tuvākā un tālākā apkārtnē, jo Herningā fiziski nav tik daudz viesnīcu un apartamentu, lai visi gribētāji tiktu pie naktsmītnēm. Tieši tāpēc Latvijas fanu centrālā mītnes vietne šoreiz ir 70 kilometru attālā Vejles pilsētiņa. Tāpat daudz fanu dzīvo arī citās apkārt esošajās pilsētiņās un ciematos. Piemēram, Herningā nejauši satiku pazīstamus neretiešus, kuri bija noīrējuši mājiņu 50 kilometru attālumā no Herningas.
Rītos gar logiem staigā stirnas
Interesanti, ka ne tikai fani, bet arī pati hokeja izlase Herningā nemaz nedzīvo, bet 40 kilometru attālajā Silkeborgā. Hokejistu viesnīca ir meža malā, un, cik dzirdēts, tādā miera ostā, ka rītos gar logiem stirnas staigājot. Turpat mīt arī dienvidkorejieši, kamēr citas izlases ir pašā Herningā. Tieši attālumi, kas jāmēro mūsu hokejistiem, viņiem līdz šim bijis nepierastākais šajā čempionātā. Tāpat par mīnusu viņi sauc faktu, ka treniņu halle ir 12 kilometrus no galvenās arēnas. Līdz ar to ik pārdienu visiem ar hokeja formām mugurā jāsēžas autobusā, jādodas uz treniņu, tad sasvīdušiem atkal jābrauc atpakaļ. Nav pārāk komfortabli, taču galvenajam uzdevumam — hokeja spēlēšanai — tas netraucē.
Alus, lai arī dārgs, līst uz nebēdu
Čempionātu izlase sāka atzīstami, izcīnot divas uzvaras trīs mačos, ieliekot labus pamatus cīņā par ceturtdaļfinālu. Priekšā vēl trīs spēles, pašas svarīgākās, lai tiktu starp astoņām labākajām pasaules izlasēm. Mājās palicējiem jātur īkšķi, jo īpaši par mūsu novadnieku Kristeru Gudļevski. Jā, spēle ar Somiju viņam un jo īpaši komandai neizdevās, bet, kā saka Latvijas izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs, tad Kristers jeb Gudijs, kā viņu dēvē komandā, ir īsts cīnītājs. Un vēl nedaudz par mūsu faniem. Viņi kopā ar dāņiem izbauda hokeja svētkus. Herningā ir ieradušies līdzjutēji ne tikai no Latvijas, bet arī tautieši no Īrijas, Lielbritānijas, Vācijas, Norvēģijas, protams, arī Dānijā dzīvojošie latvieši izmanto šādu nebijušu iespēju. Faniem arēnā kā allaž ir speciāla fanu zona, kur alus, lai arī dārgs (teju septiņi eiro par glāzi), līst uz nebēdu. Šajā čempionātā gan ir arī kas nebijis — lieliska izklaides zona mazajiem hokeja līdzjutējiem, ar atrakcijām, galda spēlēm un citām ķipariem tīkamām lietiņām. Arī tas raksturo Dāniju, kur vispirms domā par cilvēku komfortu, jo īpaši par ģimenēm ar maziem bērniem. ◆
