To, ka Didzis Siļionenko spēlē hokeju, zina vai ikviens no viņa radiem, draugiem un paziņām, taču to, ka 17 gadu vecais puisis ir arī hokeja tiesnesis, pamanījuši tikai tie, kuri iet uz spēlēm.
To, ka Didzis Siļionenko spēlē hokeju, zina vai ikviens no viņa radiem, draugiem un paziņām, taču to, ka 17 gadu vecais puisis ir arī hokeja tiesnesis, pamanījuši tikai tie, kuri iet uz spēlēm. Hokeja tiesnesis — tas ir Didža darbs un arī aizraušanās.
Kad Aizkrauklē atklāja ledushalli, jauniešiem skolā piedāvāja apgūt hokeja tiesnešu iemaņas. Pieteicās Didzis un vēl divi viņa klasesbiedri. Taču, uzzinot, ka par apmācību un treniņiem būs jāmaksā, Didzis palika viens. “Slidot nedaudz mācēju, to biju apguvis uz piemājas dīķa, bet īpašas intereses par hokeju iepriekš nebija,” atceras Aizkraukles novada ģimnāzijas nu jau 12. klases skolēns.
Pirmais starptautiskais turnīrs
“Treniņos pie Ojāra Rodes mācījos slidot, hokeja noteikumus apguvu pašmācībā, palīdzēja arī pieredzējušāki spēlētāji un tiesneši. Praktizējos, tiesājot pieaugušo treniņspēles. Pa īstam to darīt sāku, kad Aizkraukles ledushallē sākās Vidusdaugavas neatkarīgās amatieru hokeja līgas spēles. Esmu tiesājis arī Latvijas čempionāta spēles un pagājušajā nedēļā pirmo reizi arī starptautisku turnīru — Austrumeiropas līgas čempionātu,” stāsta Didzis. Viņš saņēmis Latvijas hokeja federācijas tieneša licenci. Tāda viņam ir arī kā spēlētājam, lai varētu piedalīties oficiālajos valsts turnīros.
Dūres vairs nevicina
Kad Didzis aptuveni pusgadu bija aizvadījis uz ledus, treneris Rode puisim piedāvāja spēlēt Aizkraukles kluba “Lavīna” jauniešu komandā. Šogad Didzis spēlē jau junioru vecuma grupā. Rudenī sāksies Latvijas čempionāts, kurā piedalīsies arī “Lavīnas” vienības. “Tikai spēlējot hokeju pašam, vislabāk var izprast šīs spēles nianses, izjust visu no spēlētāja viedokļa. Esot “frontes” abās pusēs, arī pats laukumā esmu kļuvis savaldīgāks, vairs laukumā tik bieži nevicinu dūres,” saka Didzis.
Hokeja tiesneša galvenās īpašības ir objektivitāte un savaldība, protams, arī laba sportiskā forma. Par to Didzis nevar sūdzēties, jo bērnībā dejojis sporta dejas, vēlāk nodarbojies ar orientēšanos. Hokejā vislielākā slodze ir kājām un mugurai, kas puisim ir labi trenētas.
“Tiesnesi ziepēs!”
Kā jaunais tiesnesis reaģē uz publikas saucieniem: “Tiesnesi ziepēs!”? Didzis saka:
— Spēles laikā es tādus izsaucienus nedzirdu, taču, ja apvainojumi izskan starplaikā, nepatīk. Apzinos, ka reizēm esmu kļūdījies, taču pēc spēļu nolikuma tiesnešu lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Ne pret vienu komandu īpašas simpātijas nejūtu, tāpēc manu objektivitāti tas neietekmē. Tiesājot spēles, arī nekādas emocijas neizrādu.
Tikpat mierīgi varu skatīties hokeja spēles arī televīzijas pārraidēs. Nekļūstu emocionāls, bet gan vēroju un analizēju sportistu sniegumu un tiesnešu darbu.
