Iesaka Imants kaziļuns, laikraksta “Staburags” reportieris
Tiem, kuri domājuši par iespēju ceļot laikā, atgriezties pagātnē, piedāvā muzejs. Manuprāt, šīs vēstures dārgumu glabātavas ir vietas, kurām nevar izskriet cauri pusstundas laikā, tik “uzmetot aci”. Tad labāk netērēt naudu biļetēm un tik dārgo laiku. Tālāk mani personīgie iespaidi, radušies pāris dienu pēc izstādes atklāšanas, veltot 13 ekspozīciju telpām vien trīs stundas. Runa ir par Rundāles pilī skatāmo izstādi “No gotikas līdz jūgendstilam”. Izvietota pils rietumu korpusa pirmajā stāvā, tā dod iespēju iepazīt vēsturiskos stilus no 15. gs. līdz Pirmajam pasaules karam — attīstības pamatlīnijas Rietumeiropā un izpausmes Latvijā.
Izstādes apmeklējums sākas ar tumšām telpām, kā jau gotikai tas piedienas. Izgaismoti vien priekšmeti, to detaļas. Skapji, krēsli, galdi un citas lietas ir mūsdienu cilvēkam pārmēru greznas, pārsteidzošas ar ornamentiem. Viens no šādiem manu sajūsmu sakāpināju-
šiem objektiem ir milzīgs koka skapis, rotāts ar tik grezniem ornamentiem — cilvēku un dzīvnieku figūrām, ziediem, ka to apskatei vien vajadzētu pusstundu. Kā vārti uz citu pasauli ir vienā no telpām izvietotās, no kādas muižas Latvijā atvestās durvis. Rotātas ar grezniem metālkalumiem. Viena durvju vērtne restaurēta, un tā vien šķiet, vakar darināta, otra — atstāta tāda, kādu to atrada muižā. Nevar paskriet garām arī traukiem, servīzēm, no kurām ēda un dzēra pirms trīssimt gadiem. Gleznas, rotaslietas, lustras, svečturi, sienu apdares, krāsns podiņi un visa cita ir tik daudz, sakrāts, sākot no pagājušā gadsimta 60. gadiem. Lēnām iesūcot šo vēstures elpu sevī, kā savu garīgo un fizisko ķermeni izlaižot sevi cauri gadsimtiem, mana ekstāze, sajūtu kulminācija bija historisma laika telpa. Pārbagāta ar greznumu, kas gāž no kājām, kliedz, bliež acīs, smadzenēs. Nekad ko tādu nebiju pieredzējis, ne Ermitāžā esot, ne kādā no Londonas muzejiem. Tiem, kuriem patīkamas ir piezemētas, lakoniskas un vieglāk saprotamas līnijas, varbūt teiks, ārprāts, kas par bezgaumību! Bet man patīk. Izbaudīju laiku, pavadītu šajā istabā, kā izkaltusi zeme uzsūc pirmās lietus lāses. Zinu, ka atgriezīšos, veltīšu visu dienu, lai daudz pamatīgāk iepazītu bīdermeijeru, klasicismu, manierismu, renesansi, gotiku un baroku. Paldies Rundāles pils direktoram un arī šīs izstādes autoram Imantam Lancmanim! Pirms doties uz izstādi, iesaku Latvijas Radio1 arhīvā sameklēt raidījuma “Kultūras rondo” sižetu “Kultūras RONDO Rundāles pilī”. “Google” meklētājs te būs labs palīgs. ◆
