Esam jau pieraduši — ja tuvojas vēlēšanas, tad bez brīnumiem neiztikt. Kādas tik idejas tad sāk virmot publiskajā telpā! To galvenais mērķis — lai būtu pamanāms to autors. Dažkārt gan viņi tā pārcenšas, ka galvā rodas īssavienojums, un no spožas idejas tāds čiks vien iznāk.
Manuprāt, tā ir iznācis kristīgās morāles sludinātājam mācītājam Jānim Šmitam. Ilgāku laiku šis kaismīgais praidists, Rīgas domnieks, no politiskās skatuves bija pazudis. Nu viņš par sevi atgādina kādā intervijā, sakot, ka mums Valsts himnas otrajā pantā nevajadzētu izdziedāt lūgsnu Dievam, lai Viņš mums ļauj ziedēt, diet un dziedāt — tas viss vedot pie izvirtības. Drīzāk gan vajadzētu lūgties par tikumību un bērnu dzimšanu.
Tad, redz, kur tas suns aprakts, kāpēc latviešiem ar demogrāfiju tik slikti! Nezin kāpēc mācītājs vēl nav ierosinājis izmest televizorus, jo tajās “kastītēs” taču bieži rāda daudz lielāku izvirtību.
“Uzbrukumi” himnai rodas ik pa laikam. Piemēram, pērnvasar interneta vietnē manabalss.lv, kurā jebkurš Latvijas pilsonis var ierosināt likumprojektus Saeimai, Eduards Griškevičs ieteica mainīt Latvijas himnu. Pašreizējā Valsts himna “Dievs, svētī Latviju!”, viņaprāt, jau ir “novecojusi”, turklāt tā piesaucot Dievu, kas esot diskriminējoši cilvēkiem, kuri “nav pieskaitāmi kristīgajai baznīcai”. Viņš pašreizējo himnu grib aizstāt ar citu — Mārtiņa Brauna dziesmu “Saule. Pērkons. Daugava”. Atbalsts viņa idejai līdz šim gan ir minimāls. No vajadzīgajiem 10 tūkstošiem parakstu vairāk nekā gada laikā savākts nedaudz pāri diviem tūkstošiem.
“Par esošās Latvijas Valsts himnas maiņu nav vērts diskutēt. Tikpat labi varētu “pacelt” jautājumu arī par Latvijas karogu,” kādā intervijā sacīja komponists Raimonds Pauls, piemetinot, ka tas taču ir līdzīgs Austrijas karogam. Ir apbrīnojami, kā cilvēkiem var ienākt prātā tik absurdas idejas kā himnas maiņa. Kaut kam taču ir jābūt svētam un neaizskaramam. Kā var nesaprast, ka Baumaņu Kārļa sacerētās lūgšanas, kas izdzīvojusi cauri gadsimtiem, vārdiem un mūzikai ir simboliska nozīme? Himna ir mūsu valstiskuma un tautas identitātes zīme, un tā nav viena no kleitām bagātas mātesmeitas skapī — šodien man tā nepatīk, ģērbšu citu! Iespējams, kādam var ienākt prātā vispār atteikties no Latvijas himnas, jo Eiropas Savienībai taču ir sava! Tikai — vai mums to vajag?
