Hemoroidālā slimība ir viena no biežākajām resnās zarnas saslimšanām. Biežāk slimo vīrieši, bet pēdējā laikā saslimstībai dzimumu ziņā ir tendence izlīdzināties.
Hemoroidālā slimība ir viena no biežākajām resnās zarnas saslimšanām. Biežāk slimo vīrieši, bet pēdējā laikā saslimstībai dzimumu ziņā ir tendence izlīdzināties. Eiropā šī slimība piemīt apmēram 50% iedzīvotāju.
Blīves funkcija
Hemoroīdi parasti ir labi apasiņoti anālā kanāla veidojumi, kuri pilda tādu kā blīves funkciju. Hermētiski noslēdzot anālo atveri, tie novērš patvaļīgu gāzu un fēču izplūšanu. Dažādu iemeslu dēļ hemoroīdi var pakāpeniski palielināties un izraisīt dažādas problēmas.
Ir ārējie un iekšējie hemoroidālie mezgli. Iekšējie hemoroidālie mezgli ir anālajā kanālā un nav pamanāmi. Atkarībā no slimības stadijas tie palielinās un periodiski vai pastāvīgi pa anālo atveri izslīd ārā. Slimībai progresējot, palielinās arī ārējie mezgli. Tie atšķirībā no iekšējiem ir klāti ar ādu, kurā ir daudz sāpju receptoru. Parasti slimniekiem lielākās sūdzības rada tieši ārējie mezgli.
“Šoferu kaite”
Hemoroidālo slimību izraisa dažādi faktori. Dažkārt to sauc par “šoferu slimību”, jo tā saistīta ar mazkustīgu dzīvesveidu, hroniskiem aizcietējumiem, ilgstošu sēdēšanu, arī pārmērīgi lielu fizisko slodzi. Slimības izcelsmē liela nozīme ir arī uzturam: rafinētiem produktiem bagātai pārtikai, pikantiem un piparotiem ēdieniem, kā arī alkoholam. Samērā bieži slimības paasinājumi ir pēc saviesīgiem vakariem, kad ir krietni ēsts un lietots alkohols. Nozīme ir arī iedzimtībai un atkārtotām grūtniecībām. Nereti slimības paasinājumi ir tieši grūtniecības laikā.
Par hemoroidālo slimību liecina dažādi simptomi. Visbiežāk slimnieki pie ārsta vēršas sakarā ar asiņu piejaukumu vēdera izejas laikā, parasti tās beigās. Dažreiz slimnieki konstatē svaigas asinis uz tualetes papīra vai pat asiņošanu ar strūklu, bet intensīva asiņošana ir samērā reti, un izteiktu mazasinību šīs slimības dēļ praktiski nenovēro. Bieži sūdzas arī par niezi, diskomfortu anālās atveres apkaimē. Smagāku slimības stadiju gadījumā pacientiem novēro pat fēču nesaturēšanu, pastāvīgu smērēšanos sakarā ar “hemoroīdu blīves” defektu, ekzēmu, dermatītu. Kā hemoroidālās slimības komplikāciju novēro arī hemoroidālo mezglu trombozēšanos un iesprūšanu. Slimniekam pēkšņi rodas izteiktas sāpes anālās atveres apvidū, var sataustīt cietus “bumbuļus”. Šādos gadījumos nepieciešams nekavējoties vērsties pie ārsta.
Ārstēšanas metodes
Slimības ārstēšanā izmanto gan medikamentozas, gan ķirurģiskas metodes.
Medikamentozas terapijas pamatā ir galvenokārt lokāla iedarbība: sēdvanniņas ar dažādām piedevām, rektālās svecītes un ziedes. Lokālo terapiju var papildināt ar iekšķīgi lietojamiem medikamentiem, kas nostiprina asinsvadus, uzlabo vielmaiņu caur asinsvadu sieniņu, samazina tūsku un iekaisumu. Taču medikamentozo terapiju vien var izmantot tikai sākotnējās slimības stadijās.
Pēdējās slimības stadijās izmanto ķirurģiskas ārstēšanas metodes. Mazāk traumatiska ir gumijas riņķu uzlikšana mezgliem, iekšējo mezglu koagulācija, hemoroidālo artēriju nošūšana. Parasti to var veikt ambulatori vai dienas stacionārā tikai ar vietēju atsāpināšanu. Slimnieks pēc procedūras tajā pašā vai nākamajā dienā var doties uz mājām.
Operē vispārējā anestēzijā
Slimības smagākās stadijās lieto dažādas ķirurģiskas metodes. To pamatā ir iekšējo un ārējo hemoroidālo mezglu izgriešana un nošūšana. Operācijas veic slimnīcā vispārējā vai reģionālā (spinālā) anestēzijā, un slimniekam pēc operācijas nepieciešams dažas dienas palikt stacionārā. Lielākais operāciju trūkums ir izteiktās sāpes un diskomforts pirmajās pēcoperācijas dienās.
Pēcoperācijas periodā slimniekiem jāizvairās no mazkustīga dzīvesveida, lielas fiziskās slodzes, ilgstošas sēdēšanas. Uzturā mazāk jālieto pikanti, asi ēdieni, smalka maluma miltu izstrādājumi, jāizvairās no aizcietējumiem, pārmērīgas spiešanās vēdera izejas laikā. Dienā jālieto daudz šķidruma.
Mezglus nošuj
Viena no jaunākajām un arvien populārākajām ķirurģiskajām hemoroidālās slimības ārstēšanas metodēm ir iekšējo mezglu nošūšana ar mehānisko šuvēju jeb “steipleru”. To veic ar speciālu vienreiz lietojamu aparātu. Šīs metodes priekšrocība ir vieglāks un mazāk sāpīgs agrīnais pēcoperācijas periods. Slimnieks pēc operācijas var ātrāk atgriezties darbā, dažkārt pietiek vienas slimnīcā pavadītas dienas. Vienīgais šīs metodes trūkums ir relatīvi lielās izmaksas, ko nosaka vienreizēji lietojamā aparāta augstā cena.
Pacientiem, kuri vēlas pie proktologa pārbaudīt veselību vai noteikt hemoroidālās slimības stadiju, nepieciešams ģimenes ārsta norīkojums.
