Helovīns (Halloween) — vieni no senākajiem svētkiem, kuru saknes sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē un kurus ietekmējušas daudzu tautu tradīcijas.
Helovīns (Halloween) — vieni no senākajiem svētkiem, kuru saknes sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē un kurus ietekmējušas daudzu tautu tradīcijas.
Senās ķeltu ciltis svinējušas aukstuma, proti, ziemas, sākumu jau 1. novembrī. Laika gaitā šī diena pasludināta par Visu svēto dienu, bet saules aizvadīšanas svētki sākti svinēt 31. oktobrī. Svētki svinēti ar masku gājieniem priesteru vadībā, ziedojot dzīvniekus un labību nākamajam auglības gadam. Izdobtie ķirbji galvaskausa formā kļuvuši par tādu kā Helovīna simbolu.
Ķelti ticēja, ka ik gadu oktobra pēdējā dienā mirušo dvēseles apciemo savus tuviniekus.
Romiešiem iebrūkot ķeltu zemēs, līdzi tika atnestas ieražas un svētki, arī 1. novembrī svinētā Pomona diena — augļu un dārzu dievības godināšana ar ēdieniem un dzērieniem, dziesmām un dejām. Pamazām ķeltu un romāņu tradīcijas sajaucās.
Turpmākajos gadsimtos visspēcīgāko ietekmi Helovīns piedzīvoja līdz ar kristīgās ticības izplatību Vecajā Eiropā un Britu salās. Hronikas vēsta, ka mūsu ēras 8. gadsimtā pāvests Bonifācijs, netikdams galā ar īru pagāniem, licis svinēt baznīcas svētkus tajā pašā laikā, kad ķelti rīko savus maģiskos rituālus. 835. mūsu ēras gadā Romas baznīca 1. novembri pasludināja par Visu svēto dienu, bet 2. novembri — par Visu dvēseļu dienu, lai godinātu mirušos. Šai dienai raksturīgi lieli ugunskuri, svinīgi gājieni, kuros cilvēki pārģērbās par svētajiem, eņģeļiem un velniem, arī reliģioza rakstura mistēriju uzvedumi. Taču kristietībai neizdevās izspiest vecos ieradumus, galu galā visi svētki saplūda vienkopus, un radās Helovīns.
Druīdi uzskatīja, ka šajā naktī no pazemes lien ārā raganas un gari, lai godīgiem ļautiņiem sagādātu nepatikšanas, tāpēc visi pulcējās pie ugunskuriem un centās, lai viņus apspīdētu ugunskura gaisma. Ļauno garu atbaidīšanai tika rībinātas bungas, spēlētas dūdas, trokšņots. Baznīcai šis pagānu rituāls nebija pieņemams, tāpēc to centās aizstāt ar Visu svēto un dvēseļu dienu!
(“Delfi”)
