Dzirdot vārdu savienojumu “Amerikas Savienotās Valstis”, katrs kaut ko iedomājas. Vienam tā ir Volta Disneja dzimtene, citam debesskrāpju valstība, vēl kādam ātro ēstuvju un resnumā piebriedušo cilvēku mājvieta.
Dzirdot vārdu savienojumu “Amerikas Savienotās Valstis”, katrs kaut ko iedomājas. Vienam tā ir Volta Disneja dzimtene, citam debesskrāpju valstība, vēl kādam ātro ēstuvju un resnumā piebriedušo cilvēku mājvieta. Daudzi atminas 11. septembra terora aktus, orkānus Floridā, sapņo par iekļūšanu NHL vai NBA. Vienaldzīgs nav neviens.
ASV ir valsts, kura pārsteidz un šokē, aicina sapņot un modina fantāziju. Lai gan ne viss ir tik ideāls kā šķiet pirmajā mirklī, tomēr iespaidīgs gan! Lai saprastu, vienkārši ir jāredz. Jāredz, lai gribētu tur atgriezties.
Aci pret aci ar konsulu
Lai nokļūtu Amerikā, vispirms jāiegūst vīza — tūrista, darba vai mācību. Ar radu laipnu atbalstu gribēju doties divas nedēļas ilgā tūrisma braucienā uz Floridu, bet tūrista vīzu bija ļoti grūti iegūt. Konsulam jāpierāda sava saikne ar Latviju, lai viņš būtu pārliecināts, ka tūrists savā valstī atgriezīsies.
Mūsdienās ļoti daudzi jauni cilvēki aizbrauc uz ārzemēm un apprecas vai sāk strādāt un nedomā braukt atpakaļ. Tāpēc, lai dabūtu vīzu, ir ļoti labi jāpārdomā, ko teikt. Turklāt vīza vēl nenodrošina simtprocentīgu iekļūšanu Amerikā. Muitas darbinieki var kādu aizdomīgo atstāt, tā arī Ameriku neredzējušu…
Pasaule no putna lidojuma
Man un mātei doties uz ASV atļauj. Lidojam no Stokholmas uz Čikāgu. Sajūta kā putnam, kurš lido uz siltajām zemēm. Tikai lidojot ir vienreizējā iespēja ieskriet mākoņa spalvainajā vēderā, sabužināt to aiz vaigiem un aplūkot pasauli šķērsgriezumā. Skaidrā laikā var redzēt pilsētas, sniegotās kalnu virsotnes. Zeme no augšas izskatās kā pasteļtoņos ietonēts šaha galds.
Lai lidojumā nebūtu garlaicīgi, ir iespēja klausīties mūziku, skatīties dažādas filmas, spēlēt spēles vai vienkārši ļauties lidojumam.
Pilsēta, kurā aizraujas elpa
Čikāgas lidostā mūs sagaida tēvocis Ojārs, kurš jau Otrā pasaules kara laikā emigrēja uz ASV, un viņa sieva Barbara. Ceļojums sākas Čikāgā. Pilsētā, kurā aizraujas elpa. Debesskrāpji, debesskrāpji, augstceltnes, augstceltnes… Nez” cik tām ēkām stāvu? Mēģinu skaitīt. Tieku pie simta un apjūku. Latviju te uzskatītu par pundurvalstiņu. Skatoties uz Čikāgas ēkām, sāk sāpēt kakls un izlaužas apbrīnas pilna nopūta. Ja Čikāga manā uztverē ir debesskrāpju dzimtene, tad kas ir Ņujorka? Debesu dzimtene?
Uzbraucam Sears torņa 99. stāvā un aplūkojam Čikāgu no visām debespusēm. Lielā vējā tornis šūpojas — pat par metru!
Apskatām arī Bekingemas strūklaku, kurā ūdeni spļauj pūķi.
Skābekļa vietā burgeri
Čikāgā gandrīz nemaz nemana kokus. Pārsvarā tie aug puķpodos un ir nokaltuši. Diez kur te cilvēki ņem skābekli? Ko viņi te elpo? Skābekļa vietā laikam lieto hamburgerus.
Visapkārt “MC Donalda” tipa ātrās ēstuves, kurās visi mielojas ar dažādiem burgeriem un kolu. Laikam tāpēc daudzi izskatās kā uzpūsti bulciņcilvēki. Turklāt paši to apzinās, bet par to tikai pasmejas.
Ubagi te nav ubagi
Ielās redzu arī dažus ubagus. Viņi ir gados jauni melnādainie vīrieši, kuri apģērbušies kā mūsdienu sportiskā stila jaunieši. Ļoti dīvaini redzēt tādus ubagojam! Atmiņā pazib Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā redzētie noplīsušie nabagi. Čikāgas ubagi — viņi nemaz nav ubagi!
Lielceļu valdzinājums
Interesanti ir Čikāgas vilcieni, kuri ripo cauri pilsētas centram. Tie brauc pāri tiltam, kas nav nožogots. Turklāt te elektrību pievada pa sliedēm, nevis vadiem.
Pārsteidz arī ceļi un tilti. Viens virs otra ir pat trīs un četri tilti! Attāluma mērvienība, kuru te lieto, ir jūdze, nevis kilometrs. Tāpēc sākumā nevaru saprast, kāpēc spidometrs rāda tik mazu skaitli
(1 jūdze ir 1,6 km).
Katram savs laiks
Grūti ir pārvarēt laika starpību, jo Latviju no Čikāgas šķir astoņas stundas. Tāpēc pirmajā vakarā jau pulksten 18 dodos gulēt, jo Latvijā ir nakts. Tomēr pulksten 4 pamostos. Ko tagad darīt? Novēlu “Ar labunakti!” Čikāgai, bet tad atceros, ka tā ir pilsēta, kura neguļ. Tā visu diennakti mirdz gaismā un varenībā un sargā vēju, jo Čikāga ir vēju pilsēta.
ASV pat dažādos štatos ir atšķirīgs laiks. Piemēram, Indianas un Floridas štatam ir stundas starpība.
Uz skolu ar personisko auto!
Atvadāmies no Čikāgas un dodamies uz Indianapolisu. Pa ceļam apskatām Purdue universitāti Lafajetē. Te paveras pavisam cita aina — privātmājas mijas ar augstceltnēm, steiga ar mieru, trokšņi ar klusumu. Bet, pats galvenais, te aug koki!
Studentu apdzīvoto vietu (mācību ēkas un dzīvojamais komplekss) te sauc par “campus”, un tā aizņem milzīgu platību. Sporta zāle vien ir Skonto halles lielumā. Amerikā viss ir liels — ēkas, ceļi, ēdiena porcijas un arī cilvēki… Turklāt vienas universitātes filiāles ir dažādās štata pilsētās.
Apskatām arī vidusskolu, pie kuras novietotas daudzas jaunas automašīnas. Un tās nebūt nepieder skolotājiem, bet gan skolēniem. Lai gan viņus vadā skolas autobusi, tomēr visi grib uz skolu braukt ar savu mašīnu. ASV tas ir iespējams, jo automašīnas vadītāja apliecību var iegūt jau 16 gadu vecumā. Mācības skolā sākas 9. augustā.
Amerikāņi — viena liela ģimene
Cilvēki Amerikā ir ļoti laipni un pieklājīgi. Veikalā nepārtraukti dzirdu: “Execuse me!” (tulk. — atvainojiet!). Reizēm pat nesaprotu, par ko visi atvainojas. Latvijā, lai varētu paiet garām, noteikti pagrūstu ar elkoni. Bieži vien nepazīstami cilvēki sasveicinās, jautā, kā klājas, no kurienes nāku, utml. Visi jūtas kā tuvi radi.
Arī tēvocis Ojārs un tante Barbara mūs uzņem ļoti sirsnīgi un laipni. Šķiet, ja kaut kur ir sirsnības un labestības paradīze, tad tā ir te.
Indianapolisā iegriežamies arī valdības ēkā. Te var staigāt bez uzraudzības un ielūkoties senāta telpās. Pārsteidz, ka neviens mums nepievērš uzmanību.
Kino kā filmās
Vakarā dodos uz kinoteātri. Te ir tieši tā kā amerikāņu filmās. Jaunieši sasēdušies ap galdiņiem, kājas uzlikuši uz cita krēsla. Apkārt skraida apkalpotāji, kuri piedāvā dažādus našķus. Iekārtojos, tāpat kā visi, pa diviem krēsliem, dzeru kolu un jūtos kā īsta amerikāniete!
Ačgārnajā pasaulē
Tā kā mūsu galamērķis ir Florida — Rotonda (netālu no Sarasotas), trijās dienās šķērsojam Indianas, Kentuki, Tenesijas, Alabamas štatu.
Tenesija apbur ar saviem zilajiem dūmkalniem, Indiana — ar kokvilnas un sojas pupiņu plantācijām, Alabamā pievēršu uzmanību liellopu ganāmpulkiem. Alabamā ir karsts un mitrs klimats. Amerikā temperatūru mēra pēc Fārenheita skalas, savukārt svaru — mārciņās. Dīvaina un ačgārna tā pasaule!
Koki ar bārdu
Katrā štatā ir viesmīlības centrs, kurā var iegūt informāciju par štatu. Floridas viesmīlības centrā sagaida ar dabīgu apelsīnu un greipfrūtu sulu, jo te ir apelsīnkoku plantācijas.
Florida pārsteidz ar savu floru. Te aug dažādu veidu palmas, riekstkoki, ozoli (tie nemaz nelīdzinās Latvijas ozoliem), kurus apņem sūna kā gara bārda, un priedes ar nedabīgi garām skujām.
Arī dzīvnieki ir neparasti. Kanālā peld aligatori, gar tā malu staigā rozā flamingo — putni ar garu un tievu kaklu. Taču lielākā daļa putnu vasarā ir aizlidojuši.
(Turpmāk vēl)
