— Kādi jums bijuši skaistākie Līgosvētki?
Dzidra Saulīte
Jaunjelgavā
— Noteikti manā jaunībā, kad kopā ar kaimiņiem devāmies līgot. Sanācām liels pulciņš un iegriezāmies katrā mājā. Visur cienāja ar alu, sieru.
Juris
Skrīveros
— Nezinu, vai tie bija skaistākie, bet interesantākie gan. Svinējām ezera krastā, un pusnaktī visi izdomāja iet peldēties. Kad kāpu krastā, manas drēbes bija pazudušas. Izrādījās, ka paņēmusi meitene no kādas citas kompānijas, kura arī netālu svinēja. Tā iepazināmies.
Inese
no Kokneses
— Pēdējos gados izveidojusies tradīcija Jāņos izbraukt ārpus Kokneses. Ar draugiem noīrējam kādu atpūtas mājiņu un svinam svētkus dabā. Reiz atpūtas vietas saimniece mums sagādāja patīkamu pārsteigumu, izdalot visiem lapas ar līgodziesmu vārdiem, kuras arī dziedājām.
Andris
Taurkalnē
— Vienu īpašu notikumu neatceros. Galvenais, lai ir siers, alus un laba kompānija.
Gundega
Aiviekstē
— Tas bija pirms vairāk kā desmit gadiem. Ar vīru bijām nolēmuši Līgo vakaru pavadīt divatā un vēlāk doties uz balli, jo biju gaidībās. Tā kā tajā dienā stipri lija, svinēšana pajuka un visi pulcējās mūsu mājā. Bija tik jautri, ka māsa pat uztraucās, vai man no lielās smiešanās nesāksies dzemdības.
Maiga
Bebros
— Vidusskolu Koknesē beidzu 1960. gadā. Izlaidums mums bija 21. jūnijā, bet Līgo vakarā vēl visi pulcējāmies kopā un devāmies pie Pērses ūdenskrituma.
