— Kam būtu jāgādā par bērnu drošību?
Ausma Auziņa
Sproģos
— Gan vecākiem, gan valstij. Ir ģimenes, kurās vecāki ļoti rūpējas par saviem bērniem, bet ir arī tādas, kurās viņi atstāti novārtā. Valsts palīdz ar pabalstiem, bet ar to vien nepietiek, vajadzētu pieņemt likumus, kas noteiktu, kad un kādos gadījumos valstij vairāk jāgādā par bērnu labklājību. Jāstrādā arī pašvaldībām, jāaudzina daļa sabiedrības, kura domā, ka viss pienākas tāpat vien.
Māris
Pļaviņās
— Vecākiem bērns ir jāmīl, jāaudzina un jāgādā par viņa drošību, taču valstij vajadzētu nodrošināt apstākļus, lai vecāki savus bērnus var arī uzturēt un neizjūt to kā slogu. Tad arī mainītos demogrāfiskā situācija. Valsts gādā tikai par nelabvēlīgo ģimeņu atvasēm — bezmaksas pusdienas, apģērbs, dažādas atlaides un priekšrocības. Tādas ģimenes nemaz nav motivētas censties un kaut ko darīt saviem spēkiem.
Leontīne Stača
Jaunjelgavā
— Par bērniem galvenokārt tomēr jārūpējas ģimenei. Valsts varētu vairāk gādāt par bērnu veselības aprūpi, nodrošināt daudz vairāk bezmaksas pakalpojumu. Pašreizējais pabalsts — astoņi lati — tāda smiekla nauda vien ir, to varētu palielināt. Tolaik, kad mani bērni auga, no valsts nesaņēmu nekādu palīdzību — vīrs bija miris, un par visu nācās cīnīties un gādāt pašai.
Dagnija Lūse
no Skrīveriem
— Vecākiem būtu jāuzņemas atbildība par saviem bērniem, taču valstij to vajadzētu novērtēt un atbalstīt ģimenes. Pašreizējais pabalsts — astoņi lati — ir niecīgs, varbūt to varētu palielināt?
