Kā vērtējat mītiņu pie Raiņa pieminekļa Rīgā?
— Kā vērtējat mītiņu pie Raiņa pieminekļa Rīgā?
Valērija Sakauska, Aizkraukles 1. vidusskolas direktore:
— Negatīvi, jo tā ir vēršanās pret valsts likumīgo kārtību un traucē arī Eirovīzijas pasākumam. Notiekošā scenārijs vēsturniekiem ir zināms. Latvijas valsts ienaidnieki vispirms centīsies panākt, lai par otro valsts valodu kļūtu krievu valoda, pēc tam Latvija — par divkopienu valsti, kurā viena — krievu — kopiena jutīsies neapmierināta un prasīs Kremļa palīdzību. Latvija un citas bijušās PSRS republikas labi atceras, kāda ir šī “palīdzība”.
Inga Makarenko, aizkraukliete:
— Atbalstu, jo pati esmu skolotāja un vienā no Rīgas skolām mācu gan krievu, gan latviešu valodu. Latviešu valodas līmenis krievu skolās provincē ir labāks nekā Rīgā, to zinu no personīgās pieredzes. Uzskatu, ka pieprasīt specifiskus mācību priekšmetus mācīt latviešu valodā ir nereāli, tam vajadzīgs ilgāks laiks.
Daudz kas atkarīgs arī no latviešu valodas skolotāja. Manam dēlam bija laba latviešu valodas skolotāja jau kopš 1. klases, un 9. klasē viņš brīvi runāja šajā valodā. Diemžēl daudzi skolotāji paši vēl nav tā sagatavoti, lai latviski mācītu matemātiku, fiziku vai ķīmiju.
Šalala Kurbanova, aiviekstiete:
— Es par politiku neinteresējos, bet uzskatu, ka bērniem skolā latviešu valoda jāmāca vairāk un šajā valodā jāapgūst arī citi mācību priekšmeti. Mēs ar vīru esam azerbaidžāņi, abi dēli mācās Pļaviņu vidusskolā, un latviešu valoda viņiem nekādas grūtības nesagādā.
