— Kas visvairāk iepriecina māti?
Gaida
Staburaga pagastā
— Mīlestība un tuvu cilvēku klātbūtne. Meita pie manis atbrauc katru nedēļu, un es viņu ļoti gaidu. Tad man ir liels prieks.
Laima
Klintainē
— Labi vārdi un mīļums. Priecājos saņemt no bērniem un tagad no mazbērniem pašu veidotu zīmējumu vai pļavā plūktu puķi. Mani iepriecina, ja brīvdienu rītā bērns pats pagatavo kādu sviestmaizi un kopā ar kafijas krūzīti pasniedz man gultā. Kas var būt labāk! Katrā ziņā iepriecina pašu darinātas lietas, nevis veikalā nopirkta šokolāde.
Ērika
Zalvē
— Mīļums, saticība un tas, ka bērni viņu atceras jebkurā laikā, ne tikai svētkos. Iepriecina kāds uzdāvināts nieciņš vai zieds. Galvenais, lai ir no sirds, vienalga, cik dārgs. Priecājos, kad dēli atbrauc ciemos, jo satikties vienmēr ir labi.
Anita
Aizkrauklē
— Kopābūšana un tikšanās reizes. Man ir divas meitas un divas mazmeitas. Ar tām, kuras dzīvo tuvāk, tiekamies biežāk, bet ar tām, kas tālāk, protams, retāk. Par katru satikšanos es priecājos, jo vienmēr ir par ko parunāt.
Gunārs
Koknesē
— Domāju, ka vispirms — paklausība. Tā ir ļoti svarīga savstarpējās attiecībās. Noteikti arī prasme uzklausīt padomus un labākos pieņemt, nekad neaizmirst un gādāt vecumdienās. Vai tas tā ir, man nav izdevies pārliecināties, jo manu ģimeni, arī māti, izsūtīja uz Sibīriju, bet es paliku Latvijā. No turienes neviens neatgriezās.
