Kā vērtējat ierēdņu piketu Rīgā?
Nellija Šīrone
Jaunjelgavā
— Cilvēki dažkārt paši nezina, ko grib un kā dzīvot. Ierēdņiem algas nav tās mazākās, tāpēc nevajadzētu protestēt, ja tās samazina. Vai tas jādara visiem vienādi, vai jāņem vērā algas lielums — to jāizlemj ekonomistiem. Kāpēc tad pensionāri neskrien uz Saeimu, mums taču visām, pat vismazākajām, pensijām piemēroja desmit procentu samazinājumu. Man būtu grūti iztikt, ja nepalīdzētu bērni. Vajadzētu vairāk domāt par atgriešanos laukos, kur vismaz ģimeni var ar pašu dārzā izaudzēto. Tagad daudzi vispār negrib strādāt, un tas Latvijas ekonomiskajai atlabšanai ļoti traucē.
Elmīras kundze
no Daudzevas
— Viņiem nav nekādas vajadzības piketēt, jo ierēdņu “armija” Latvijā ir sen par lielu. Algas viņiem no nodokļu maksātājiem, bet darbs neefektīvs. Piketēt jāiet tiem cilvēkiem, kuriem josta jāsavelk nevis ap vidukli, bet ap kaklu, — tiem, kuriem nav ne darba, ne iztikas līdzekļu, ne īpašumu. Ierēdņi ir kā trani bišu stropā, arī Daudzeses pagasta pārvaldē mierīgi varētu iztikt vismaz bez diviem ierēdņiem.
Emīlijas kundze
Pļaviņās
— Negatīvi. Piketēt jādodas tiem, kuriem ir minimālā alga un pensija daudz mazāka par iztikas minimumu. Lai atbrīvo pusi ierēdņu, tad palikušie varēs saņemt arī atbrīvoto daļu. Un jāatbrīvo lielajās pilsētās strādājošie, nevis mazpilsētās, kā tas patlaban notiek. Lauku ļaudīm arvien grūtāk nākas kārtot savas problēmas, jo, piemēram, Aizkrauklē piektdienās slēgta Nodarbinātības valsts aģentūras filiāle, un bezdarbnieks “atduras” pret aizslēgtām durvīm. Interesanti, cik šīs aģentūras ierēdņu ir atbrīvoti Rīgā?
Juris,
skrīverietis
— Katrs šodien cīnās par vietu zem saules. Uzvar tie, kam stiprāki elkoņi un lielāka bezkaunība. Pensionāri un bezdarbnieki paliek arvien klusāki, kaut gan viņiem būtu Saeimas ēka jāielenc un savas prasības deputātiem jāizsaka no rīta līdz vakaram.
