Vai vajadzētu aizliegt 16. marta pasākumus?
Staņislavs,aizkrauklietis — Nevajadzētu. Rīgas domes komisija izrīkojās kā māte ar bērniem, kuri nevar sadalīt rotaļlietu, proti, nedos to ne vienam, ne otram. Šajā gadījumā aizliedza visiem rīkot aktivitātes saistībā ar 16. martu. Manuprāt, leģionāri drīkstētu iziet ielās un pieminēt savus karabiedrus. Cik gan viņu vairs palicis? Kādu ļaunumu var nodarīt sirmgalvji ziediem rokās? Jābaidās no pretējās puses, tās rīcība nav prognozējama, jo šajos gados tā nav gribējusi saprast, kas ir kas. Ja aizliedz 16. marta gājienu, tad jāaizliedz arī 9. maija svinēšana. Tikai ļoti šaubos, vai tā notiks.
Skaidrīte Skalbeno Jaunjelgavas— Noteikti nē, nevajadzētu pieļaut šādu aizliegumu. Mans tēvs bija leģionārs, desmit gadu pavadīja Omskā, arī vīrs bija leģionārs, abi jau kapu kalniņā. Asarām acīs atceros toreizējo laiku un notikumus. Tad neviens neprasīja — gribi vai negribi, bija jāiet karot, un viss. Cik tad vairs to leģionār palicis? Lai cilvēki pulcējas un piemin kritušos.
Elīna,skrīveriete— Jāaizliedz tādā gadījumā, ja pasākums rada nekārtības. Pēdējā laikā gan liekas, ka aktīvākās organizācijas — gan “Daugavas Vanagi”, gan Latvijas Antifašistiskā komiteja — 16. martu izmanto, lai sevi reklamētu. Nekāda sakara ar mūsu vēsturi, cilvēku pārdzīvojumiem, karā kritušajiem, vienīgi negodīga savu mērķu realizēšana — radīt ažiotāžu, lai tas iespējami skaļi izskan gan vietējā, gan ārvalstu presē.
Andris Rebansno Daudzevas— Domāju, ka nevajag aizliegt. Latvija ir brīva valsts, cilvēkiem jādod iespēja izteikties, nedrīkst ierobežot vārda brīvību, protams, to nedrīkst izmantot nekorekti. Lai iet tie cilvēki, kuriem ir svarīgi 16. martā sapulcēties, satikt domubiedrus, tikai kārtība gan jāievēro. Pasākums taču var noritēt bez konfliktiem — mierīgi.
Malda Priede,neretiete— Grūti teikt. Toreiz bija tāda situācija, tāds laiks, nekā slikta tie cilvēki nav darījuši. Neviens jau no brīva prāta negāja karot, un bieži bija tā — tēvs karoja pret dēlu, brālis pret brāli, izvēles nebija.
