— Kā vērtējat seksuālo minoritāšu aktivitātes?
— Kā vērtējat seksuālo minoritāšu aktivitātes?
Anita Malvīna no Bebriem:
— Man tās nav pieņemamas. Katram ir sava intīmā dzīve, bet par to taču nav jāinformē visa pasaule. Kaut kur lasīju, ka par seksuālajām minoritātēm runās arī skolās. Nu kāpēc tas ir vajadzīgs? Labāk, lai bērniem māca Latvijas vēsturi vai runā par veselīgu dzīvesveidu. Daudzos cilvēkos homoseksuāļi izraisa sašutumu un pat naidu. Un viņus var saprast.
Ērika Baltiņa Rīteros:
— Lai geji un lesbietes nešokē sabiedrību, bet ar saviem atbalstītājiem pulcējas vietās, kur viņiem ir labi, kur neviens viņus neapmētā un nenicina. Domāju, ka homoseksuāļi ir slimi cilvēki, pret kuriem jāizturas ar sapratni, taču viņiem pašiem ar šo “slimību” nevajag traucēt pārējos cilvēkus. Godīgi sakot, lai viņi dzīvo savu dzīvi, un viss būs labi.
Sandra Liepiņa Pļaviņās:
— Negatīvi. Man kauns, ka divdesmit pirmajā gadsimtā vispār šāda problēma pastāv. Dzīvojam civilizētā pasaulē, nu kāpēc cilvēkiem ar “novirzēm” par tām jādeklarē kā par kaut ko ārkārtīgi svarīgu. Tikpat labi gājienos, skaļi kliedzot par viņiem nodarīto “likteņa netaisnību”, varētu iet vecpuiši un vecmeitas, pievilti vīri un sievas. Katrs ir savas laimes un arī nelaimes kalējs. Tāpat arī homoseksuāļi. Tā ir garīgā izvirtība, jo daudziem no viņiem ir ģimenes un pat bērni.
