— Vai atceraties Aizkraukles pirmsākumus?
— Vai atceraties Aizkraukles pirmsākumus?
Edīte Apsēna Koknesē:
— Mazliet atceros, jo tolaik dzīvoju Koknesē. Tur, kur tagad plešas pilsēta, bija purvs un krūmāji, un slējās pirmās barakas. Nebija nekā, bet tagad tur izaugusi pilsēta!
Ineta, aizkraukliete:
— Esmu dzimusi, kad Aizkrauklei bija desmit gadu. Taču visu mūžu te esmu dzīvojusi un redzējusi, kā uzbūvē visu pilsētas jauno rajonu, tā saukto “Purvciemu”. Atceros, kad mana ģimene pārcēlās uz šejieni, likās, ka ceļš no vecās autobusu stacijas līdz pārtikas veikalam, kur tagad iekārtots “Kukulītis”, ir tik tālu kā otrā pasaules malā.
Jeļena Jaunjelgavā:
— Neatceros, jo Latvijā esmu kopš 1992. gada, kad šurp atbraucu no Igaunijas. Iemācījos latviešu valodu un nu te dzīvoju. Esmu dzirdējusi, ka šajās dienās Aizkrauklei ir jubileja.
Eduards Zablockis no Aizkraukles pagasta:
— Esmu viens no tiem, kurš Aizkraukli cēla. Kopā ar sievu un dēlu, kurš tolaik bija mazs, dzīvojām teltī un trijatā gulējām vienā gultā. Telšu pilsētiņa slējās tur, kur tagad ir zemessardzes štāba ēka. Tagad pat grūti iedomāties tos dubļus un purvu, kas toreiz te bija. Atceros, fotografēju dubļos noslīkušu ekskavatoru. Tagad viss ir citādi, un manam dēlam tagad ir jau 47 gadi.
