— Kā pasargāt bērnus?
— Kā pasargāt bērnus?
Aija Siliņa Jaunjelgavā:
— Ja iespējams, bērnu uz skolu jāpavada vecākiem vai kādam citam cilvēkam, arī no skolas tāpat jāsagaida. Īpaši tos bērnus, kam jāiet pa lielceļu, kur brauc daudz automašīnu. Bērniem kopš mazotnes jāieaudzina, ka ar nepazīstamiem cilvēkiem nedrīkst runāt, ņemt no viņiem saldumus, arī kāpt svešu cilvēku mašīnās. Ja iespējams, skolēniem uz skolu un mājām vajadzētu iet vairākiem kopā.
Juris Sērenē:
— Man pat trūkst padoma. Kad skatījos televīzijas raidījumu par pazudušo meiteni no Vecbebru profesionālās vidusskolas, biju pārsteigts, ka Latvijā nemaz nav tāda dienesta, kurš nodarbotos ar pazudušo bērnu meklēšanu. Nav arī neviena, kurš bērnus no šīs nelaimes pasargātu. Ja bērns mācās lauku skolā, viņu varētu pavadīt un noteiktā vietā pie skolas gaidīt speciāli apmācīts suns, kurš viņu pasargātu no svešu cilvēku uzbrukuma. Taču pilsētas skolās tas reāli nav izdarāms. Tāpat kā šajā gadījumā, kad no tehnikuma jābrauc ar vairākiem transporta līdzekļiem. Varbūt bērniem aizliegt “stopot”? Taču gan vilcienu, gan autobusu satiksme tagad ir slikta, ja tālu jābrauc, nekas cits neatliek, un tā bērni pazūd.
Agnese Kļava no Pļaviņām:
— Bērns jāapmāca rīkoties ar gāzes baloniņu, jo to var izmantot, ja kāds uzmācas. Visdrošāk tomēr ģimenei parūpēties par bērnu nogādāšanu skolā un pēc stundām mājās. Īpaši meitenēm nevajadzētu “stopojot” sēsties svešu cilvēku mašīnās. Svarīgi, lai skolēnam būtu mobilais tālrunis saziņai ar vecākiem vai draugiem. Jāraugās, lai bērns noteiktajā laikā būtu mājās, ja tā nav, steidzami jāvēršas policijā un jāceļ trauksme visā apkārtnē.
Klinta Grauziņa, klintainiete:
— Nedrīkst kāpt sveša cilvēka mašīnā. Ja ir tumšs, obligāti jābūt atstarotājiem, lai mašīnu vadītāji gājēju varētu laikus pamanīt. Domāju, ka steidzīgi jāveido īpašs dienests, kurš nodarbotos tikai ar pazudušo cilvēku meklēšanu, tad viņus ātrāk atrastu, un ļaundari baidītos bērnus zagt.
