— Vai čekas maisi būtu jāatver un ziņotāju saraksti jāpublicē?
— Vai čekas maisi būtu jāatver un ziņotāju saraksti jāpublicē?
Dzidra Alekse Koknesē:
— Nav ko tos kustināt. Lai tas, kas reiz noticis, paliek pagātnē. Cilvēkiem jādzīvo rītdienai.
Vita Klabe, aizkraukliete:
— Par vēlu. Tam, ka sarakstus publicēs, vairs nav nekādas nozīmes.
Inta Aizkrauklē:
— No vienas puses, maisu saturam it kā vairs nav nozīmes. Ja arī šie saraksti atbilst patiesībai, uzzinot par kaimiņa vai radinieka nodevību, sabiedrība tikai vēl vairāk sanaidosies. No otras puses, tomēr gribas zināt, kas ir šajos maisos.
Alise Velta Liepkāja Pļaviņās:
— Mūsu ģimenē čekas ziņotāju dēļ neviens nav cietis, taču gribētu zināt to cilvēku vārdus, kuri darījuši citiem ļaunu. Varbūt viņi tepat mūsu vidū staigā bagāti un laimīgi, bet viņu dēļ mocības pārdzīvojušie mīt nabadzībā.
Jānis no Krievciema:
— Kur viņi agrāk bija, ka tos maisus neatvēra? Labi vismaz, ka sarakstus publicēs 1. novembrī, kad Saeimas vēlēšanas jau būs pagājušas. Citādi sāktos tādi partiju kari, ka visi pa tiesām vien dzīvotu, lai “atmazgātos” balti.
