Kā vērtējat lēmumu necelt celulozes rūpnīcu?
— Kā vērtējat lēmumu necelt celulozes rūpnīcu?
Raisa Jurevska Pļaviņās:
— Kā pļaviņieti mani šis lēmums apmierina, jo dzīvoju pie Daugavas. Līdz šim uztraucos, ka rūpnīca piesārņos upi un ietekmēs mūsu veselību. Tagad varu priecāties, ka piesārņojuma briesmu nebūs. Tomēr mazliet žēl, ka nebūs solīto darbavietu. Dēls cerēja, ka ārzemnieki maksās lielākas algas nekā vietējie. Viņš strādā gaterī un pelna maz.
Valdis, aizkrauklietis:
— Vajadzēja būvēt, tā visiem būtu labāk. Žēlošanās par ķīmiskajiem atkritumiem atgādināja vecu sievu gaudas — brēc, paši nezinot, par ko. Zinātnieki izpētīja, ka nekāda sliktuma no rūpnīcas nebūtu.
Jūlija M. no Skrīveriem:
— Nezinu, vai tas ir pareizs lēmums, bet acīmredzot Somijas investoriem bija apnikusi latviešu stīvēšanās. Brīnos, ka gaidīja tik ilgi, kamēr mūsu politiķi gudri sprieda — būt vai nebūt rūpnīcai. Mēs paši nezinām, ko gribam, tādēļ pazaudējām lielus citas valsts naudas ieguldījumus. Vai tagad būs labāk, kad zeme aizaugs krūmiem, bet mežu turpinās izvest uz ārzemēm? Manuprāt, nē. Turklāt zaudējām arī iespējamās darbavietas un reģiona ekonomisko attīstību. Bet paši vien esam vainīgi, dzīvosim arī turpmāk nabagi.
