Lupatiņgovs
Gribat zināt, kā Lupatiņam gāja ar to Govs lomu? Pirmizrāde ir garām, tad nu klausieties.
Pirmizrādes dienā jau laikus Lupatiņš ar savu Cecīliju zem vienas rokas un lielu somu, kur salikti visādi gardumi un liķiera pudele, otrā lepni “stūrēja” uz saieta namu. Lupatiņš gan redzēja, ka Cecīlija, pārliecināta, ka Lupatiņš tur iebāzis šņabīti, pārbaudīja somu, bet nekā! Lupatiņam jau sen ļoti patika ārzemju filmās redzētās blašķītes, ko glabāt žaketes iekškabatās un pa kluso iedzert. Lupatiņš arī tādu nopirka, un tagad tā piepildīta sila pie sirds.
Skatuve jau bija sagatavota izrādei. Govij, ko spēlēja Lupatiņš, bija paredzēta vieta priekšā pie pašas sienas. Paklāta tumši zaļa sega un kaut kāds zāles kumšķis vietā, kur jābūt galvai. Māksliniece stingri pie Lupatiņa kājas piestiprināja govs pakaļējo cisku ar visu asti, pie rokas — priekšējo, pie brūnā treniņtērpa apkakles piesēja govs galvu. Māksliniece, gods kam gods, bija radījusi skaistu govi. Pirms ietērpšanās govs ādā Lupatiņš ierāva kārtīgu šļuku no savas blašķītes.
Zāle bija skatītāju pārpildīta, bērni sasēduši priekšā. Izrāde raiti ritēja, govs kārtīgi īdēja, redzot savu saimnieci, bet tad apklusa. Darbība uz skatuves bija ļoti interesanta, un to neviens pat neievēroja. Govs sāka knosīties, tad pamatīgi nošķaudījās, jo Lupatiņa nāsis kutināja kaut kāds zāles stiebrs. Pēc tam govs sāka klusi krākt. Bērni savā starpā ķiķināja par šķaudošo, krācošo govi.
Izrāde beidzās, skanēja aplausi, aktieri klanījās un saņēma ziedus. Alla bija pamanījusi Lupatiņa krākšanu un atspērusies aiz segas stūriem lēnām vilka Lupatiņu gar sienu aiz aizkara. Mazs puika piebikstīja mātei: “Mamm, gotiņa aizbrauc.” Izdzirdusi saucienus: “Režisori, režiso-
ri!”, Alla izgāja no aizkulisēm. Iznāca arī pagasta priekšsēdētājs un sāka pateicības runu, kad pēkšņi visa zāle sāka smieties un aplaudēt. Priekšsēdis palika pusvārdā, arī aktieri un Alla neko nesaprata. Tad aizmugurē atskanēja pamatīgs māviens. Tur tenteru tenteriem lumpačoja Lupatiņš. Pašķīris vidū aktierus, pieķēries abās pusēs, Lupatiņš klanījās, raujot līdzi arī abus turētājus. Govs pakaļējā daļa stingri turējās pie kājas, bet galva sastiprinājuma auklās kūļājās uz Lupatiņa krūtīm. Smieklu un aplausu vētra nerimās. Bērni sauca: “Lupatiņgovs! Lupatiņgovs!”
Vēlāk Lupatiņš večiem lielījās: “Nav lielu un mazu lomu, bet ir lieli un mazi aktieri. Tāds Smilga, vai kā viņu tur sauca, teicis. Vot, tā!”
Elmīra
Sports un Alcheimers
* Izpletņlēcējs apjucis staigā pa lidlauku, ik pa laikam palēcoties un raustot riņķīti, jo aizmirsa iekāpt lidmašīnā.
* Volejbolisti, aizmirsuši par spēli, sāk karināt savu veļu uz tīkla. ◆
Sūdzības
* Reizi mēnesī pie manis nāk pastnieks ar pensiju. Viņš atnāk, atdod man naudiņu un uzreiz aiziet. Bet kas man traukus izmazgās?
* Es vairs nevaru izturēt. Man ūdens smeļas mutē. Nevaru galus savilkt kopā. Grēku plūdi, goda vārds. Johaidī! Sametiniet man to dušas šļauku!
* Cienījamais kaimiņ, vēlējos jums aizrādīt. Mēs kolektīvā ar citiem kaimiņiem nolēmām, ka jums jāpārtrauc uz tualeti un virtuvi doties absolūti kailam, kā nekā — komunālais dzīvoklis…
* Jūsu frizētava pirmdien man izveidoja frizūru, kura pēc otrdienas niršanas Daugavā un pēc šodienas braukšanas ar mopēdu ir deformējusies! Lūdzu sodīt atbildīgās amatpersonas, kā arī atlīdzināt man radīto kaitējumu!
* Cienījamā Rīgas dome, padevīgi lūdzu jūs atcelt aizliegumu sēdēt zālītē, jo konkrēti es pagājušajā dzīvē esmu bijis govs, un tā ir mana dabiskā vide.
* Draugi dzimenē uzdāvināja grāmatu! Izlasīju, pārlasīju vēl divas reizes, kaut kā nesapratu jēgu. Draugi, nu, lūdzu, nedāviniet man telefonu grāmatas! ◆
* — Tas jūsu krancis regulāri uzmācas mūsu pūdelītei!
