Kā jau pie latviešiem
Ierēdnis: “Kur tu ņēmi naudu?”
Antiņš: “Tos divus simtus ar šīm te divām rokām es sarūpēju savā zemeņu dārzā. Bet kāpēc jūs, kungs, neprasāt kaimiņam, kur viņš ņēma divus miljonus? A?”
***
Mazdēls: “Vecotēv, tētis teica, ka viņš esot nopircis trauku mazgājamo mašīnu!”
Vectēvs: “Kādas markas?”
Mazdēls: “Viņu saucot Baiba.”
Katru dienu kaut kā mums pietrūkst un kaut kā ir par daudz.
◆ ◆ ◆
Satiekas divas sievietes. Viena jautā otrai: “Kāpēc tavam sunim vārds ir Cūka?” “Tu zini, man ļoti patīk, kad, viņu pasaucot, visi vīrieši atskatās…”
◆ ◆ ◆
Viens no spilgtākajiem optimisma piemēriem ir frāze — kāds es toreiz biju muļķis! ◆
PVN — Par Velti Nedabūsi.
