Vectēvs un mazdēls
Mazdēls: “Vecotēv, pavasarī mēs bērzā ieurbsim sulas!”
Vectēvs: “Kur ta’ urbsi, ja bērzu vairs nav?”
Mazdēls: “Kā tā?”
Vectēvs: “Kā citādi izskaidrosi to, ka patlaban bērzu sulas uz Eiropu ved no Taivanas?”
***
Mazdēls: “Es komunicēju ar fleksiblām beibēm, parādīju selfiju, un no viņu atbildēm es biju šokā!”
Vectēvs: “Dēliņ! Ja teikto iztulko latviski, tad tu, sarunājoties ar lokaini domājošām meitenēm, iedevi savu pašportretu un no viņu atbildēm esi bijis bezsamaņā!”
Mazdēls: “Nevar būt! Tu, vecotēv, nesaproti stilīgu sazināšanos!”
***
Mazdēls: “Vecotēv, skolā mūs māca būt pieklājīgiem un laipniem. Bet kāpēc pieaugušie var bļaustīties, lamāties un spļaudīties?”
Vectēvs: “Dēliņ, ne visi pieaugušie tā dara. Ne visi. Lielums pieaugušo ir dikti laipni. Piemēram, kad, tērpies mūsu novada tautastērpā, biju Rīgā un iegāju kādā bodē Marijas ielā, tad apsargs mani laipni sagaidīja un laipni pavēstīja: “Jūsu aprindu cilvēki šajā veikalā neiepērkas!” Apsargs saņēma mani aiz rociņas un laipni izvadīja ārā. Pie tam viņš laipni runāja latviski, ko Rīgā reti gadās dzirdēt.”
Guntis Gailītis
Sūdzība
Vakar nopirku maizi, ar kuru naglas sienā var dzīt! Sāku dzīt — naglas lokās! Vai maizes kombināts nevarētu cept arī naglas?
Alkoholisms — tas ir briesmīgi. Bet es neesmu zaķpastala!
