Kas neriskē, tas… nav tētis.
Mazdēls: “Man, vecotēv, tagad ir jāiet: televīzijā rādīs šovu.”
Vectēvs: “Jā, jā. Bernards Šovs. Esmu lasījis.”
Mazdēls: “Nē, vecotēv! Tur neko nelasīs, tur rādīs!”
Vectēvs: “Saprotu. Pēc pasaules dižgara tekstiem uzņem filmu un tad rāda.”
Mazdēls: “Tev, vecotēv, ir jāiet atpūsties!”
***
Mazdēls: “Re, nu, vecotēv! Beigu beigās tu apmeklēji teātri. Baudīji kultūru.”
Vectēvs: “Jā, dēliņ. Baudīju, kā tagad saka, simt gramu kultūras un puslitru vārgulības. Kas to varēja iedomāties, ka šai paaudzei nav iekšā zaptes: aktieriem pie mutes bija pielikti mikrofoni! Citādi neviens viņus nesadzirdēja…”
***
Mazdēls: “Vecotēv, tā runā, ka būšot reģionālā reforma.”
Vectēvs: “Jā. Bet tas jau, dēliņ, nav nekas jauns. Savā laikā Staļins arī izveidoja mazos rajonus un Hruščovs pēc tam tos pārtaisīja lielajos.”
Mazdēls: “Tādus vīrus es nezinu.”
Vectēvs: “Pameklē karikatūru almanahos. Tur viņi visi beigās nonāk.”
Guntis Gailītis
