No bērna mutes
Bērnu audzināšanā un visās nebūšanās ir arī saulainā puse — pasaules redzējums bērna acīm.
Aija jautā:
— Tu gribi zināt, kā ražo pienu?
— Jā.
— Kad pienu izslauc, viņš ir skābs.
— ?
— Jā, un kaut kā to padara saldu.
— ?
— Tu vispār esi redzējusi, kā pienu slauc?
— ?
— Es esmu. Apsēžas pie govs un uzliek sev spaini galvā. Tā darīja Donalds Daks.
***
Kavējam bērnudārzu. Mamma saka: skrienam!
Pēc trīs soļiem Aija kliedz: “Neskrien, neskrien, tu taču zini, ka man no rītiem nav skrejamais!”
***
Nākot no dārziņa, pār galvām laižas liels zosu vai pīļu kāsis, no apakšas putni izskatās palieli. Aija māj un priecājas par gājputnu atgriešanos, pēc tam secina: “Tie noteikti bija izmirušie dinozaurputni. Tādi resni izskatījās.”
***
2,5 gadus vecā Dārta košļā košļājamo gumiju. Pēc brīža mamma pamana, ka Dārtai tukša mute, un jautā: “Tu noriji košļeni?”
Dārta atbild: “Nē!”
“Kur tad tā palika?” prasa mamma.
“Iekrita vēderā,” atbild mazā. ◆
