Kādā dabas aizsargājamā teritorijā inspektors, vadīdams tūristu grupu, pamana, ka dažas kundzes plūc puķes. Viņš skarbā balsī noskalda:
— Saudzējiet floru, nekļūstiet par faunu!
***
Dāma savam jūtu medniekam:
— Ja tu man nenopirksi kažoku, varu saaukstēties un nomirt, un bēres tev izmaksās daudz dārgāk!
Puisis:
— Toties tās ir tikai vienreiz un uz visiem laikiem!
***
Vēls rudens. Nelielas saliņas lauku saimniecības īpašnieks sūta sievu uz kaimiņu salas veikalu un līdzi iedod zīmīti veikalniekam: “Visas sarakstā minētās preces pieraksti manā rēķinā uz parāda! Kamēr ledus vēl tik plāns, neuzdrošinājos sievai dot līdzi naudu…”
***
Peļķē vāļājas līdz pelītēm piedzēries zaķis. Pienāk lauva.
— Ko tu, zaķi, te vāļājies? Piecelies!
— Ej tač’ tu…
— Zaķi, tu galīgi prātu esi izkūkojis? Vai neredzi, kas stāv tavā priekšā?
— Ej tač’ tu…
— Tu, zaķi, akls esi? Tas esmu es, lauva, visas zemes zvēru karalis!
— Un ko tad tu ūdens dzīvniekiem piesienies! ◆
