Lieldienu kokteilis
100 gramu smaida, prieka un saules;
50 raibu taureņu;
50% šūpošanās prieka,
Lieldienu olas.
To visu sajauc un iegūsi UNIKĀLU kokteili pavasara svētkos!
Svētku rīmes
Lieldieniņas sanākušas,
Daudzas olas sadējušas;
Ķeriet jūs to zaķi ciet,
Lai jums arī olas tiek!
Lieldienas kad tuvāk nāk,
Laiks uz šūpolēm tad kāpt.
Laiks ir olas ripināt
Un uz ciemiem tipināt!
Lieldienās lai saule silda,
Olas tavu punci pilda,
Kad no šūpolēm būs miers,
Kārosies jau Jāņu siers.
Oliņ, boliņ, briku, braku
Zaķis lien pa meža taku.
Pilnas ķepas raibu olu,
Galvā palaidnīgu domu!
Reanimatologiem Lieldienas ir gan reliģiskie svētki, gan profesionālie.
***
— Ko dara biezie Lieldienās?
— Krāso mersedesus dažādās krāsās un pēc tam sitas.
***
Lieldienās bērni vistu būrī izliek olas — dzeltenas, brūnas, zilganas. Vēlāk atnāk gailis, ilgi skatās uz olām un drūmi noteic: “Laikam vajadzēs pāvam sadot pa knābi!”
***
Jānītis tēvam:
— Tēt! Es dzirdēju, ka rīt Lieldienas. Kas tas ir — Lieldienas?
— Lieldienas, dēliņ, ir baznīcas svētki, kas sākas tūlīt pēc gavēņa.
— Kas ir gavēnis?
— Gavēnis ir, kad nedrīkst ēst gaļu, olas, nedrīkst dzert.
— Tēt, bet tu taču vakar dzēri alu, ēdi gaļu un olas…
— Redzi, dēliņ, nav svarīgi, ko darīt, svarīgi ir ticēt.
***
— Svēto tēv, kāpēc Lieldienās sitas ar olām?
— Tas mums, dēls, ir atgādinājums par visu augstākajām ciešanām.
***
Satiekas divi draugi.
— Tu jau olas nokrāsoji?
— Nē, es esmu neformālis… Es kivi skuvu.
***
— Es zvanu no Jeruzālemes, Holms. Es ceļoju kopā ar sievasmāti. Viņa pēkšņi nomira.
— Izsaku jums, Vatson, līdzjūtību. Lai arī jūsu starpā nevaldīja labas attiecības, tomēr…
— Holms, man vajadzīgs jūsu padoms. Ja nelaiķi glabāt Anglijā, tad par transportēšanu jāmaksā trīs tūkstoši mārciņu. Te, uz vietas, — tikai pieci simti. Varbūt apglabāt tepat un nekur nevest?
— Nē, Vatson, vediet uz Angliju. Tur, kur jūs tagad esat, reiz jau bija gadījums. Apglabāja, un pēc trim dienām augšām cēlās. Jums, Vatson, tas vajadzīgs?
