Divi priesteri dodas atvaļinājumā pie jūras. Lai nepievērstu sev lieku uzmanību un varētu labi atpūsties, nolemj neizrādīt, ka ir garīdznieki.
Divi priesteri dodas atvaļinājumā pie jūras. Lai nepievērstu sev lieku uzmanību un varētu labi atpūsties, nolemj neizrādīt, ka ir garīdznieki. Viņi iegādājas īsbikses, krāsainus vasaras kreklus, saulesbrilles un dodas uz pludmali. Gozēdamies smiltīs, viņi redz kādu slaida auguma labi iedegušu blondīni seksīgā bikini. Viņa iet garām un saka: “Labdien, svētie tēvi!” Abi vīrieši ir pārsteigti. Vai tiešām viņiem uz pieres rakstīts, kas viņi ir?! Varbūt viņi nav izvēlējušies pareizo ģērbšanās stilu?
Viņi iet un nopērk sadriskātus džinsus, spilgtus T kreklus, citas saulesbrilles un tuvējā frizētavā izbalina un nokrāso dažas matu šķipsnas. Nākamajā dienā, kad abi vīrieši pastaigājas pludmalē, viņiem pretī nāk tā pati blondīne un sveicina: “Labdien, svētie tēvi! Kā labi klājas?”.
Abi draugi ir pilnīgi satriekti. Viens no viņiem jautā vērīgajai skaistulei: “Sakiet, jaunkundz, kā jūs zināt, ka mēs esam priesteri?”. “Ko jūs, tēvs?” sieviete ir izbrīnījusies. Vai tad jūs mani nepazīstat? Es esmu māsa Katrīna no jūsu klostera! Vienkārši atvaļinājuma laikā nolēmu nepievērst lieku uzmanību ar savu mūķenes apģērbu.”
