Pārpildītā autobusā tantiņa jautā pamatīgam tēvainim: — Vai jūs nākamajā pieturā izkāpsiet? — Izkāpšu. — Un pirms jums arī izkāps? — Izkāps. — Jūs viņiem prasījāt? — Viņi par to vēl nezina.
Pārpildītā autobusā tantiņa jautā pamatīgam tēvainim:
— Vai jūs nākamajā pieturā izkāpsiet?
— Izkāpšu.
— Un pirms jums arī izkāps?
— Izkāps.
— Jūs viņiem prasījāt?
— Viņi par to vēl nezina.
* * *
— Kas jāzina studentam?
— Viss!
— Kas jāzina laborantam?
— Gandrīz tas pats, kas studentam.
— Bet aspirantam?
— Kurā grāmatā atrast to, kas jāzina studentam.
— Docentam?
— Kur ir šī grāmata.
— Profesoram?
— Kur ir docents.
* * *
Dzīve — tā ir cīņa! Līdz pusdienām — ar badu, pēc pusdienām — ar miegu.
— Mans vīrs ir Strēlnieks, tāpēc dzimšanas dienā es viņam uzdāvināju bisi.
— Bet mans vīrs ir Zivs, es viņam akvāriju uzdāvināšu!
— Bet manējais ir Mežāzis… Ko gan es varētu viņam uzdāvināt?
