Vilcienā sēž sieviete, bet virs viņas augšējā guļvietā, kājas pār malu pārkāris, iekārtojies vīrietis.
Vilcienā sēž sieviete, bet virs viņas augšējā guļvietā, kājas pār malu pārkāris, iekārtojies vīrietis. Sieviete ilgi ciešas, līdz beidzot vairs neiztur viņa piesvīdušo zeķu smaku un jautā:
— Cienītais, vai jūs zeķes kādreiz arī maināt?
— Ļoti reti un tikai pret degvīnu.
***
Draugu dialogs:
— Nesen ar sevi saderēju, ka atmetīšu smēķēšanu.
— Un kā?
— Nu kā, kā… Zaudēju un vajadzēja sev pirkt aliņu!
***
Kolēģu dialogs:
— Vai zini, ka miris mūsu boss?
— Jā, zinu! Tikai visu laiku sev jautāju, kurš no kolēģiem ir miris reizē ar viņu?
— Kā tu to domā?
— Nu kā — nekrologā rakstīts: “Kopā ar viņu miris viens no mūsu labākajiem speciālistiem.
