Aizkraukles reģiona novadu pārstāvji Rīgā, Nacionālās bibliotēkas ēkā, piedalījās Eiropas amatniecības konferencē “Amatu prasmes ilgtspējīgas ekonomikas veidošanai”. Pašvaldību pārstāvji guvuši vērtīgas atziņas un ierosmi turpmākajam darbam.
Konferencē prezentēja dažādas idejas, raisījās diskusija starp Eiropas un nacionālā līmeņa institūcijām, amatniecības centriem, izglītības iestādēm, mazās un vidējās uzņēmējdarbības pārstāvjiem un tūrisma nozares ekspertiem par to, kā saglabāt un attīstīt senās amatu prasmes.
“Pēc konferencē redzētās citu pašvaldību pieredzes secināju, ka Aizkrauklē šajā jomā tiek darīts diezgan daudz,” stāsta Ilona Kāgane, Aizkraukles novada pašvaldības attīstības plānotāja. “Mums sekmīgi darbojas tautskolas kustība, kas ir svarīga amatniecības attīstības virzībai. Citviet Latvijas pašvaldībās ir izveidotas amatu mājas, to darbības principi ir ļoti līdzīgi mūsu tautskolas darbībai. Bija interesanti uzzināt ārzemju pieredzi, lai gan atšķirīgā dzīves līmeņa dēļ ir grūti kaut ko salīdzināt.”
Aizkraukles novadā šobrīd nav tāda amatu meistara, pie kura var iegriezties interesenti un apgūt prasmes, taču ir cilvēki, kuri veido brīnišķīgus darbus. Par to var pārliecināties arī ikviens Aizkraukles viesis, aplūkojot pilsētas simbolu velosipēdu, ko darinājis Ants Brimerbergs. Arī tautskolas tirdziņos var novērtēt dabas dotu talantu veikumu.
“Galvenais secinājums pēc šīs konferences gan citvalstu pārstāvju, gan latviešu vidū ir tāds, ka cilvēki varētu vairāk sadarboties,” saka Ilona Kāgane. “Apvienojot profesionāļus ar prasmīgiem darba veicējiem, piesaistot mārketinga speciālistu, tas būtu ļoti labs priekšnoteikums lieliskiem rezultātiem un veiksmīgai attīstībai. Manuprāt, amatniecība noteikti attīstīsies arī tāpēc, ka ar to var sākt nodarboties jebkurā vecumā.”
“Uz citu valstu fona Latvijā ir diezgan spēcīga gan profesionālā, gan amatieru amatniecība,” stāsta Gundega Vēvere, Jaunjelgavas novada domes attīstības un projektu nodaļas vadītāja. “Vēl pirms šīs konferences bija pavīdējusi ideja par to, ka mazos amatniekus varētu apvienot, lai radītu iespēju plašam cilvēku lokam rādīt un pārdot viņu darinājumus. Pēc šīs tikšanās pārliecība par šādu kooperēšanos nostiprinājās, jo daudzi var izgatavot skaistas lietas, bet tās tā arī nereti paliek pie darinātāja.” ◆
