Kokneses mūzikas skolā starptautiskajā Pētera Čaikovska pianistu konkursā piedalījās ap 60 jauno mūziķu no Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas. Aizkraukles reģionu pārstāvēja divas Kokneses mūzikas skolas audzēknes.
Tā kā dienā stundu skaits ir ierobežots, arī dalībnieku skaits ir ierobežots un ik gadu starptautiskā žūrija vērtē ap 60 jauno talantu. Tā bija arī šogad. Žūrijas locekles no Latvijas, Lietuvas un Krievijas no pulksten desmitiem līdz pat vakaram klausījās un vērtēja bērnu atskaņotos Čaikovska skaņdarbus. Latvijas mūzikas skolu jaunie talanti saņēma 18 godalgotu vietu un atzinību. Konkursā Aizkraukles reģionu pārstāvēja Kokneses mūzikas skolas audzēknes Renāte Zjukova un Evelīna Vitenberga, kura saņēma atzinību. Renātei labāk veicās iepriekšējos gados, kad viņa guva gan atzinību, gan trešās vietas diplomu.
“Šī ir ļoti laba iespēja jaunajiem pianistiem gūt pieredzi,” teic skolotāja Ilona Makareni, kura konkursam sagatavoja abas Kokneses mūzikas skolas pārstāves. “Savukārt mūsu mūzikas skolai konkurss veicina atpazīstamību valsts un arī starptautiskā mērogā.”
Kokneses novada domes 100 eiro balvu saņēma Klaipēdas mūzikas skolas klavieru duets, kas ieguva arī augstāko punktu skaitu. Interesanti, ka abām jaunajām lietuviešu meitenēm 16. un 17. decembrī ir dzimšanas diena, bet pavisam drīz, no jaunā gada, Lietuva iestāsies eirozonā. Tradicionāli nākamajā dienā pēc konkursa Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē notika laureātu koncerts.
Konkursu Kokneses mūzikas skolā pēc direktores Silvijas Cīrules iniciatīvas pirmo reizi rīkoja neilgi pēc gadsimtu un tūkštošgades mijas. Šogad tam apaļa jubileja — pianisti tikās desmito reizi. Pērn konkurss nenotika, jo skolā bija remontdarbi, toties šogad sabraukušie viesi jūsmoja par gaišajām un skaistajām telpām.
Pirms vienpadsmit gadiem, meklējot iespējas, direktore brīvu nišu saskatīja tieši krievu mūzikas lauciņā. “Latvijā bija un ir dažādi konkursi, veltīti citu tautu slavenajiem komponistiem, taču krievu mūzika bija tā, kurai visi meta līkumu. Manuprāt, mūzika ir apolitiska un starptautiska,” pārdomās dalās Silvija Cīrule. “Jau pirmajā gadā bija diezgan liels dalībnieku skaits, pēc vairākiem gadiem vēlmi piedalīties konkursā izteica arī Pēterburgas mūzikas skolu pārstāvji. Tas bija pārsteigums, jo nebijām nekur “reklamējušies”. Šogad dalībnieku no Latvijas skolām bija mazāk. Bērni jāved uz konkursiem, kur gūt pieredzi un rūdījumu, tāpēc, ja kāds konkurss “izkrīt”, skolotāji tūlīt meklē citu iespēju. Desmit gadu garumā rīkotais konkurss ļāvis novērot un novērtēt bērnu profesionalitāti. Tā ir viļņveidīga, ar tendenci pamazām paaugstināties. Priecājos, ka Latvijas mūzikas skolu audzēkņiem ir augsts līmenis.” ◆
