Neretietes Maijas Mačekas vaļasprieks ir kulinārija. Gatavojot maltīti, viņa eksperimentē ar produktiem un garšvielām, arvien izdomā kādu jaunu ēdienu. Mačekas kundzes receptes iekļautas grāmatā “Gadalaiku pavārgrāmata” un “Četri gadalaiki ar sieru”.
Neretietes Maijas Mačekas vaļasprieks ir kulinārija. Gatavojot maltīti, viņa eksperimentē ar produktiem un garšvielām, arvien izdomā kādu jaunu ēdienu. Mačekas kundzes receptes iekļautas grāmatā “Gadalaiku pavārgrāmata” un “Četri gadalaiki ar sieru”.
Maija Mačeka savlaik tehnikumā Rēzeknē ieguva siera meistares profesiju, bet šajā nozarē nostrādāja tikai pāris gadu. Vēlāk viņa neklātienē apguva agronomes specialitāti un strādāja Saldū, bet pirms 12 gadiem pārcēlās uz dzīvi Neretā.
Par receptēm virtuves kombains
Saimniekošana virtuvē ir Mačekas kundzes sirdslieta, viņa ar lielu azartu piedalās dažādos konkursos, kas saistīti ar kulināriju. Neretietes vārds bieži lasāms arī šo konkursu uzvarētāju sarakstā. Laimēts daudz grāmatu par garšaugiem, ēdienu gatavošanu un līdzīgām tēmām, bet recepšu avīzē “Virtuve”, piedaloties konkursā gada garumā, sūtot avīzei anekdotes, padomus, receptes, laimēts virtuves kombains.
Maijas Mačekas ieteikumus, kā dabas veltes izmantot kulinārijā, var lasīt “Praktiskajā Latvietī”, kur viņa šobrīd piedalās konkursā “Našķis ziemai”. Arī viena žurnāla “Mazdārziņš” numura lappuse veltīta neretietei, viņas receptes var uzzināt, klausoties Olgas Rimšānes vadīto radioraidījumu “Launadzis”.
Meklē pirmās lapiņas
Maija Mačeka stāsta: “Dažādus garšaugus izmantoju un neparastas receptes izdomāju gan lai ēdienkartes dažādošanai, gan, lai ietaupītu saimniecības naudu. Kad veikalā paskatos, cik maksā puslitra burciņa konservētu skābeņu, bail paliek, bet es izeju dārzā, saplūcu tās un sagatavoju krājumus ziemai pati. Un to var izdarīt ikviens. Dabā var atrast un arī dārzā izaudzēt daudz vērtīga un veselīga, vajag tikai gribēt.”
Mačekas kundzes kaimiņi pavasaros dažkārt brīnās, ko viņa lasa pa lauku un grāvju malām. Neretiete, tiklīdz nokusis sniegs, jau dodas meklēt nātru, gārsu, pieneņu, gaiļbiksīšu lapiņas, kuras spraucas ārā no zemes, liepu un bērzu pumpurus, jo to visu lieliski var izmantot salātos. Vēlāk no svaigām lapiņām un pumpuriem, ķiršu zariņiem, melleņu mētrām var pagatavot tēju, to visu var arī žāvēt karstā dzēriena pagatavošanai ziemā. Raspodiņu lapas var apliet tējai, likt salātos un pat malt pie gaļas kotletēm, ļoti garšīgi un veselīgi.
Pilns dārzs veselības
Dobes pie Mačeku ģimenes mājas var dēvēt par ārstniecības dārzu, jo katrā vagā ir kaut kas vērtīgs uzturam un veselībai. Mačekas kundze vadā mūs pa dārzu, no katra krūma nolauž pa zariņam un stāsta, kur tas lietojams. Te zaļo lavanda, salvija, izops, anīss, baziliks, dievkociņš, pupumētra un kaķumētra, estragons un daudzi citi augi.
Neretiete stāsta arī par neparastākiem dārzeņiem, kurus viņa izmanto ēdienu gatavošanā. Viņai ļoti garšo kolrābji, kurus var rīvēt salātos, pievienot zupai, sautēt, pildītus ar gaļu vai citām piedevām. Kolrābjus ir viegli saglabāt līdz nākamajai ražai. Arī kartupelim līdzīgais dārzenis ar riekstu garšu — topinambūrs — ir iecienīts Mačeku ģimenē. Ar laiku dārzā tas gan izplešas kā nezāle, un, lai to ierobežotu, krietni jānopūlas, taču tas ir lielisks ēdienkartes dažādošanai. Fizāļi ēdami salātos ar plūmēm, sīpoliem vai āboliem, tos var vārīt ievārījumā vai likt kompotā. Reiz Maijas kundze tos sagriezusi šķēlītēs un sacepusi kā karbonādi. Visi ēduši un slavējuši.
Nesver un nemēra
“Man ļoti patīk uzņemt ciemiņus un pagatavot viņiem kaut ko neparastu. Visi ēd un prasa, kas tas bija,” piebilst neretiete. Arī mūsu viesošanās reizē viņa cēla galdā ļoti interesantu ievārījumu, kas vārīts no rabarberiem, zemenēm, arbūziem, gurķiem un citronmētras. Likās nedaudz par saldu, taču Maijas kundze piebilst, ka cukuru var pievienot pēc patikas.
Eksperimentējot viņai radies vēl kāds atklājums — neviens nav iedomājies likt kompotā vai ievārījumā gurķi. Bet kāpēc nē? To Maijas kundze pievienojusi ievārījumam un apgalvo, ka arī kompotā gurķis labi sadzīvo ar āboliem un bumbieriem.
“Gatavojot ēdienu, tā sastāvdaļas nekad nesveru un nemēru. Visu lieku pēc garšas. Kā trūkst, ar to ēdienu papildinu. Tad pārbaudu, vai tas ir ēdams, un ar šīm receptēm piedalos konkursos,” stāsta Maija Mačeka. Jautāju, vai ne reizi nav saindējusies, eksperimentējot ar dažādām garšvielām vai grāvmalā saplūktām lapiņām? Maijas kundze teic, ka tā nekad nav gadījies, tikai ēdiens reizēm nav garšojis.
Sēņu vietā piepes
Maijai Mačekai ir vēl kāds interesants vaļasprieks. Parastas piepes viņa pārvērš interesantos tēlos. Ejot uz mežu sēņot, viņa parasti lūkojas arī pēc kādas interesantas piepes, un nekad nevar zināt, kā, mājās pārnākot, grozā būs vairāk — sēņu vai piepju. Maijas kundze piepi apskata, iztēlojas, kas tas varētu būt, tad piestiprina tai matus, acis, iezīmē muti. Apskatot radītos tēlus, katrs tajos var ieraudzīt kaut ko citu. Piemēram, piepju veidojums, kas vienam atgādina rubeņa asti, citam liekas līdzīgs Latvijas kartei.
No citiem dabas materiāliem top arī skaisti dekori. Tiem noder ne tikai sausie ziedi, smilgas, sprunguļi, bet arī vecas slotas zari. Pagājušajā gadā Lieldienās Maijas kundzes darbus varēja apskatīt izstādē Neretas pagasta padomē, citā laikā tie rotā Mačeku ģimenes mājas verandas un istabu sienas.
