Aizkraukles novada vidusskolas 9.b klases audzēknis Kristers Kokars TV erudīcijas spēles “Gudrs, vēl gudrāks” finālā uzvarēja ar 10 punktu pārsvaru, kļūstot par Latvijas gudrāko
9. klases skolēnu.
Kristers Kokars atzīst, ka laiks līdz tam, kad visai Latvijai tapa zināms, kurš ir populārās TV erudīcijas spēles “Gudrs, vēl gudrāks” uzvarētājs, bija satraucošs. Erudīcijas spēle tika ierakstīta ilgu laiku pirms raidījuma demonstrēšanas televīzijā, tāpēc Aizkraukles novada vidusskolēni jau zināja, kurš ir uzvarētājs, bet nedrīkstēja teikt. Klasesbiedri ar Kristera panākumiem lepojās un pirms TV raidījuma ļāva puisim izjust uzvaras garšu — uzsauca divas kūkas. Vienu, kad jaunietis iekļuva pusfinālā, otru — finālā. Uzvaras garša — salda.
Starp atraktīvākajiem un erudītākajiem
Kristers Kokars domā — lai uzvarētu erudīcijas konkursā, jābūt veiksmei un mazāk zināšanām. “Man nebija svarīga uzvara, erudīcijas spēlē piedalījos pieredzes dēļ. Vēlējos zināt, kā ir televīzijā, kā tiek ierakstīti raidījumi. Mani saista izaicinājumi, tie dzen uz priekšu,” stāsta puisis un atzīst, ka piedalīšanās bija interesantas erudīcijas sacensības. “Pusfinālā visi bija noslēgti, iespējams, sabijušies, bet finālā jutu, ka esmu starp atraktīvākajiem un erudītākajiem skolēniem,” stāsta Kristers. Lai piedalītos šāda mēroga zināšanu konkursā, nepietiek ar darbu stundā, jākrāj zināšanas arī pēc mācību stundām. Kristers domā, ka viņa stiprā puse ir fizika. Tas esot labs loģiskās domāšanas treniņš. Jaunietis fiziku atklāja 8. klasē, kad skolotāja Ludmila Belogrudova viņu uzaicināja uz tēju un ieminējās par piedalīšanos konkursā “Eksperiments”. Lai piedalītos konkursā, viņam bija jāapgūst arī 9. klases tēma. Kristers pārliecināts, ka tieši šis moments bija nozīmīgs, kāpēc viņam iepatikās fizika. “Esmu paslinks, bet brīdī, kad rokās turēju abas — 8. un 9. klases — fizikas grāmatas, bija intriga — vai spēšu?” Viņam ar komandu izdevās, puisim ir balva arī kā labākajam eksperimentētājam. Tomēr Kristers atzīst, ka mācīties fiziku no grāmatām ir sarežģīti. Daudz interesantāk to var apgūt vietnē youtube.com, kur fizikas tēmas apskatītas interesantā un aizraujošā veidā. Fizikas mācību stundas Kristeram šķiet garlaicīgas, viņš tās neapmeklē. Tajā laikā pilda olimpiāžu uzdevumus un kontroldarbus. Trenē iemaņas.
Klasiskā mūzika dzen uz priekšu
Kristera vidējā atzīme ir 9. “Man padodas visi priekšmeti, tāpēc dažkārt ir grūti saprast, kas īsti interesē pašam,” atklāts ir puisis. “Man nepatīk “zubrīt”. Tas nav labs veids, kā mācīties, jo tā neveidojas zināšanas. Lai bieži vien sausā mācību stunda būtu interesanta, daudz kas atkarīgs no skolotāja — ir ļoti daudz atraktīvu skolotāju, kas māca interesanti.” Jautāts, kurš ir priekšmets, kurā “jāzubrās”, Kristers ilgi domā un tad saka — bioloģija. Devītklasnieki pašreiz apgūst tēmu “cilvēks”. “Tas jāzina, loģiski neizdomāsi.” Iebilstu, ka tas ir līdzīgi, kā mācīties vārdus angļu valodā. Devītklasnieks atteic, ka nē. “Angļu valoda man ir kā dzimtā valoda, jo daudz laika pavadu, skatoties video, spēlējot spēles, kas ir angliski. Grūtāk ir ar krievu valodu. Katru dienu krievu valodu neklausos, nelasu. Angļu valodā katru vakaru kādu filmu, video noskatos, grāmatas lasu.” Kristers seko līdzi pasaules labāko un jaunāko filmu sarakstam. Tās visbiežāk viņš skatās, pildot mājasdarbus. Ja jāmācās daudz, puisis klausās klasisko mūziku. “Klasiskās mūzikas gars dzen uz priekšu. Kamēr skan Vivaldi “Četri gadalaiki”, mājasdarbi izpildīti.”
Mūzikas skola un ģimene
Panākumi mācībās puisim šķiet dabiska lieta. Esmu zinātkārs, viņš saka. “Man interesē viss. Vecāki man piespieda iet mūzikas skolā. Tā tomēr nebija mana izvēle, kā pavadīt savu brīvo laiku, bet nebija arī tā, ka es negribēju. Taču brīdī, kad klavierspēli gribēju pamest, vecāki piespieda pabeigt.” Kristers domā, ka tieši mūzikas skola iemācīja nenovirzīties no mērķa. “Tas noteikti bija nozīmīgs ieguldījums manā intelektuālajā attīstībā,” viņš padomājis saka un piebilst, ka panākumiem mācībās svarīgs arī sports. Tas palīdz atslēgt prātu no informācijas plūsmas. Kristers slido. Vasarā ar skrituļslidām, ziemā uz ledus. “Vēl. Esmu vecākais bērns ģimenē. Ir pierādīts, ka vecākie bērni ir rūpīgāki, ar lielāku atbildības izjūtu.” Jaunietim ir māsa un brālis.
Zināšanu peļķe
Lai arī Kristers uzskata, ka daudz zināšanu var iegūt, skolu neapmeklējot, institūcija ir svarīga zināšanām. “Jau agrāk, lasot “Ilustrēto Zinātni”, uzņēmu nelielas zināšanu pilītes. Skolā šīs pilītes kļūst par zināšanu peļķi, upi.” Bet izglītības sistēmai jāmainās, pārliecināts jaunietis. Viņš, novērojis un iepazinis arī sevi, stāsta, ka 40 minūšu mācību stunda ir par garu. “Kļūst vienmuļi vienā veidā apgūt vielu, piemēram, lasīt vai skatīties grāmatā. Būtu jācenšas ieviest daudzveidīgas mācīšanās metodes. Piemēram, iziet no klases ārā, mācīties klausīties, strādāt ar rokām. Otrs. Kompetenču pieeja ir jāattīsta. Ļoti laba ideja ir strādāt ar projektiem. Vērtīgāk un vairāk iemācās, ja zināšanas tiek atklātas nejauši, nevis “zubrot”. Mācīšanās prieks ir jāatklāj,” saka gudrākais devītklasnieks. ◆
