“Piecel kājās Eiropu!” — tāds sauklis televīzijas un radio programmā ir “Eirovīzijas” nacionālās atlases pusfināla koncertiem.
Tā kā es arī gribu piedalīties tajā celšanā, jau laikus gatavojos koncertiem — ne jau lai dziedātu, bet balsotu. Man gan ar tām notīm un meldiņu vērtēšanu tā pagrūtāk, tāpēc centrēšos uz dziesmu vārdiem. Agrāk bija vienkāršāk — kas dziedāja latviski, par to arī balsoju, bet tagad… Labi, ka “Eirovīzijas” mājaslapā daļai dziesmu ir tulkojums. Domāju, kurai tas teksts tāds sirsnīgāks, par to arī balsošu. Taču nu esmu nonākusi strupceļā. Lielākā daļa tekstu ir par slimiem cilvēkiem, akurāt tādiem, kādus rāda seriālos, — vieniem ir atmiņas zudums, citiem — seksuālas novirzes, daži ir slimi ar nerviem. Piemēram, kādā dziesmā dzied: “Un atkal esmu apmaldījusies uz ceļa,/ Es nezinu, kur tas noticis, bet zinu, ka vēlos doties mājup.” Skaidrs, ka dziedātājai uznācis prāta aptumsums. Miesaskāra dziesmiņa — tā varu teikt par vārdiem citā dziesmā: “Tirpini, ak, manu miesu, ak, mana tu! Tirpiņas caur manu miesu tu veicini”. Kad dziedātāja būs manā vecumā, viņa noteikti šādu dziesmu nedziedās, jo viņai, tāpat kā man, miesa tirps no asinsrites traucējumiem. Kāds dziedātājs, kuram bijušas jau vairākas sievas, šķiet, atkal ir nonācis kaislību virpulī, jo uzdod jautājumu: “Bet vai tu tiešām gribi būt kopā ar mani?”.
Laikam jau balsošu par nigērieti, jo viņam ir ļoti gara dziesma un tai var dungot līdzi: “Ada da da da”. Kaut kā taču mums tajā Eiropā jāiekļaujas!
