Mana jaunā apņemšanās atkal izgāzās. Es šogad biju nolēmusi sev neuzkraut nepiepildāmus sapņus, tāpēc samazināju apņemšanās termiņus, piemēram, nolēmu vienu mēnesi neēst pēc sešiem vakarā un atteikties no desām. Pirmo nedēļu turējos diezgan labi, bet tad visus manus plānus izjauca Indriķis. Viņš bija nopircis veselu luņķi pusžāvētās desas. Iedomājieties, kāda man sajūta! Atveru ledusskapi, un mans skats uzreiz atduras pret desu, bet man, lūk, jāēd salāti. Vienvakar ilgi domāju par šo netaisnību un nevarēju iemigt. Kāds nezināms spēks mani pusnaktī piecēla kājās un aizveda pie ledusskapja. Es ar nelielu rāvienu vēru vaļā durvis, un notika kas neparedzēts — no augšējā plauktiņa krita pudele ar etiķi. Es centos to sagrābt, atsprāga korķis, un etiķis uzlija man uz rokas! Mans slepenais gājiens vainagojās ar bļāvienu, un tūliņ virtuvē ieskrēja Indriķis. Es taisnojos, ka meklēju miegazāles. Viņš gan brīnījās — kopš kura laika tās ledusskapī? Kā sakauts karavadonis ar sāpošu roku pametu virtuvi, un tagad domāju ledusskapju ražotājiem rakstīt sūdzību — nu, kā var paredzēt tik nestabilus plauktus!
Izabella
