Makšķerēšana ar gruntsmakšķeri ir visai pasīvs makšķerēšanas veids līdz brīdim, kad sāk intensīvi ķerties. Visbiežāk ar gruntsmakšķeri makšķerē vimbas, vēdzeles, zušus, samus, butes, zandartus, plaužus.
Gruntsmakšķeres var iedalīt divās grupās — ar fiksētu un slīdošu svariņu. Gruntsmakšķeres ar fiksētu svariņu izmanto ūdenstilpēs ar dūņainu gultni vai gadījumos, kad ēsmu vēlams turēt lielākā attālumā no gultnes. Gruntsmakšķeres ar slīdošu svariņu izmanto ūdenstilpēs ar stingrāku gultni. Nelietojot papildu pludiņu, ēsma būs uz grunts. Copes uzrādīšanai izmanto dažādus palīglīdzekļus. Sākot ar auklā iekārtu zvaniņu un beidzot ar speciāliem skaņas un gaismas signalizatoriem.
Makšķerējot baltās zivis, ir svarīgi laikus piecirst. Tāpēc labāki rezultāti sasniedzami, turot makšķeri, auklu pieturēt ar pirkstu vai vērot kāta spici. Zvaniņi vairāk piemēroti vimbu, samu, vēdzeļu un citu plēsīgo zivju makšķerēšanai. Tumšā laikā pie spices var piestiprināt luminiscējošo ampulu.
Gruntsmakšķerei noder ciets spininga kāts. Bet efektīvāki, protams, būs speciālie gruntsmakšķeres kāti — piemēroti liela svara (“feeder”) iemešanai, bet ar izteiktu mīkstu spicīti copes noteikšanai.
Komplektā var būt vairākas spicītes ar dažādu jutību. Kāta garums atkarībā no metiena tāluma ir no 1,8 līdz 4 m. Optimāls ir 2,70 m garš kāts. Labāk izvēlēties izturīgu bezinerces spoli vai pat multiplikatorspoli. Gruntsmakšķere gandrīz vienmēr tiek novietota uz stutes, ar rokturi uz zemes, tāpēc spole bieži saskaras ar smiltīm un regulāri jātīra.
Auklu izvēlas atkarībā no tā, cik smags svariņš jāiemet un cik smagas zivis iecerēts izvilkt. Parasti lieto vienšķiedras auklu no 0,3 līdz 0,5 mm diametrā vai pīto no 0,15 līdz 0,3 mm, pavadiņu no 0,18 līdz 0,25 mm baltajām zivīm, no 0,22 līdz 0,3 mm vēdzelēm un zušiem, no 0,3 līdz 0,4 mm samiem (ja neesat optimists, derēs arī 0,28 mm).
