Skrīveru pagasta „Kaktiņos” saimnieko Eduards Plukšs. Mājas pagalma izdaiļošanai viņš izveidojis neparastus puķugrozus no klūgām, kuros nu krāšņi zied petūnijas.
Skrīveru pagasta „Kaktiņos” saimnieko Eduards Plukšs. Mājas pagalma izdaiļošanai viņš izveidojis neparastus puķugrozus no klūgām, kuros nu krāšņi zied petūnijas.
–– Pagalmā savlaik auga vecs koks, kuru nācās nozāģēt, –– saka Eduards Plukšs. –– Palika liels un visai neglīts celms. Nolēmu to pārvērst par paliktni no klūgām darinātam milzu puķugrozam. Izurbu celmā caurumus un sāku pīt. Pirmais grozs izdevās lieliski, tāpēc izgatavoju vēl divus, kurus zālienā nostiprināju uz prāviem tā paša koka bluķiem.
Klūgu grozus piepildīju ar zemi, un nu tur zied petūnijas. Tām blakus iesēti puķuzirnīši. Kad tie paaugsies, apvīsies ap grozu rokturiem un papildinās kompozīciju.
Eduards lēš, ka puķugrozi kalpos piecus līdz astoņus gadus, tad grozus nāksies pīt no jauna.
Eduards Plukšs pīt mācījies pie pazīstamajiem klūdziņpinējiem skrīveriešiem Rasmas un Jāzepa Kazimiroviem.
–– Pats ar klūdziņpīšanu nodarbojos jau desmit gadu, — tā Eduards Plukšs. –– Pinu groziņus, paplātes kā no mizotām, tā nemizotām un šķeltām klūdziņām. Mans lielākais darinājums ir veļas grozs. Klūgas parasti griežu grāvjos, taču pēdējā laikā sāku tās audzēt pats. Stādu īpašu šķirņu kārklus, kuri ir daudz lokanāki par savvaļā augošajiem. Zemes man gan nav daudz –– ap „Kaktiņiem” ir tikai 0,3 hektāri. Taču tā visa ir apstrādāta. Dobēs aug zemenes, bet siltumnīcās –– tomāti un gurķi. Domāti gan pašiem, gan tirgum.