Pensijas vecuma ļaudis šobrīd pārdzīvo ļoti saspringtu laiku — sekas straujajam preču un pakalpojumu cenu kāpumam. Tāpēc šajos apstākļos pensionāru dzīves uzlabošana ir atkarīga no tā, cik pārdomāti realizējam jau iesākto sociālās apdrošināšanas politiku.
Šobrīd Latvija dzīvo referenduma gaidās par grozījumiem likumā ”Par valsts pensijām”, ko iniciējusi sabiedrība ”Citai politikai”. Ja referendumā tiks nobalsots par šiem populistiskajiem pensiju likuma grozījumiem, tad 2009. gadā Labklājības ministrija nevarēs īstenot vairākus būtiskus pasākumus pensionāru un citu sociāli mazaizsargāto sabiedrības grupu aizsardzībai un materiālās situācijas uzlabošanai.
Labklājības ministrija 2008. gadā ir veikusi virkni pasākumu, lai uzlabotu pensionāru dzīvi. Šogad ir paaugstināta pensijas robeža, kas nosaka iespēju straujāk indeksēt pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 150 latu. Līdz ar to 400 tūkstošiem jeb aptuveni 85% no visiem vecuma pensionāriem aprīlī pensijas palielinājās vidēji par 11 latiem. Savukārt oktobra indeksācijā plānots šīs pensijas paaugstināt vēl par 21,41 latu. No šīgada 1. jūnija ir atcelts apdrošināšanas stāža ierobežojums piemaksas vecuma pensijai piešķiršanai par apdrošināšanas stāža gadiem līdz 1996. gadam, kā arī no 135 līdz 225 latiem paaugstināts pensijas apmērs, līdz kuram tiek piešķirta piemaksa. Ar šiem grozījumiem piemaksa jūnijā tika piešķirta vēl 77,8 tūkstošiem vecuma pensionāru ar vidējo piemaksu 14,40 latu. No 2008. gada 1. jūnija paaugstināts arī piemaksas apmērs vecuma pensijai — par stāžu līdz 1996. gadam tā palielināta līdz 40 santīmiem par katru stāža gadu. Līdz ar to tiem pensionāriem, kuri jau saņēma piemaksu, no 1. jūnija tā paaugstinājās vēl vidēji par 7 latiem. Protams, varu piekrist pensionāriem, ka pie šodienas cenām tas nav daudz.
Vairāki situācijas uzlabojumi pensionārus gaida arī 2009. gadā.
Pirmkārt, tiks paaugstināta piemaksa vecuma pensijai līdz 70 santīmiem par vienu darba gadu līdz 1996. gadam — tātad papildu 30 santīmu, un tā tiks piešķirta visiem vecuma pensionāriem neatkarīgi no pensijas apmēra.
Otrkārt, piešķirsim piemaksu arī invaliditātes pensijai par darbu līdz 1996. gadam. Piemaksu invaliditātes pensijai saņems 62,5 tūkstoši cilvēku. Piemaksas vidējais apmērs plānots 11,90 latu.
Treškārt, indeksēs visas pensijas neatkarīgi no pensijas apmēra, tātad arī tās pensijas, kas ir lielākas par 225 latiem. 2009. gadā papildus indeksēs 15,5 tūkstošus pensiju.
Vērtējot ierosinātos grozījumus likumā ”Par valsts pensijām”, man, labklājības ministrei, jāpaskaidro, ka šie priekšlikumi, par kuriem sabiedrībai būs jālemj referendumā, veido nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām un tādējādi sašķeļ sabiedrību. Paaugstinot pensijas, kā to piedāvā referenduma ierosinātāji, būs apdraudēta plānotā sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšana, ko tik ļoti gaida invalīdi no bērnības, apgādnieku zaudējušie bērni.
Strauja un nepārdomāta minimālo pensiju paaugstināšana referenduma pozitīva rezultāta gadījumā var ietekmēt arī ģimenes, kas saņem, piemēram, vecāku pabalstu par bērna kopšanu līdz vienam gadam, bezdarbniekus, jaunās māmiņas, jo no sociālā budžeta tiek finansētas visas pensijas, arī minimālās vecuma pensijas un pabalsti, kuru apmērs tieši atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām.
Labklājības ministrija, izvērtējot finansiālās iespējas, ir centusies palīdzēt visām mazaizsargātajām sociālajām grupām, taču atbilstoši Aigara Štokenberga piedāvātajiem grozījumiem likumā ”Par valsts pensijām” tiks būtiski izcelta viena sociālā grupa. Turklāt šie grozījumi sašķels arī pašus pensionārus. Tā kā likumprojekta norma būs spēkā līdz 2009. gada 31. decembrim, tik augsti minimālie vecuma pensiju apmēri būs jāgarantē tikai tiem pensionāriem, kuri pensionējušies līdz šim datumam. Tas vienlaikus var radīt Satversmes tiesas precedentus par nevienlīdzīgu attieksmi pret tiem pensionāriem, kuri pensionēsies pēc 2010. gada 1. janvāra.
Vēlos uzsvērt, ka valdības šogad jau pieņemtie grozījumi likumā ”Par valsts pensijām” būtībā ir atrisinājuši vairākus sasāpējušos jautājumus, līdz ar to sabiedrības “Citai politikai” piedāvātie grozījumi, par ko notiks referendums, ir zaudējuši aktualitāti. Aicinu ikvienu ļoti rūpīgi izvērtēt visus par un pret, jo iznīcināt esošo pensiju sistēmu ir pavisam viegli, bet to būs ļoti grūti atjaunot, ja referendumā nobalsos par grozījumiem pensiju likumā.
