Decembra sākumu kurmeniete Dzidra Spēlmane vēlas baltu, piesnigušu, jo šajā laikā ir viņas dzimšanas diena. Šogad lielas svinības nerīkos, arī īpašas dāvanas nekāro, vēlētos vien veselību un mīlestību.
“Skaitļi ir mana stihija”
Dzidras ikdiena aizrit kabinetā pie datora un “papīriem”. Pēdējos piecus gadus ik darbdienu Dzidra mēro ceļu no Kurmenes uz Valles pagasta padomi, kur ir grāmatvede. Draugos ar cipariem viņa ir kopš bērnu dienām. “Skaitļi ir mana stihija. Ieraugot automašīnas numuru, vienmēr zinu, kas brauc,” pasmaida Dzidra. “Iegaumēju nevis auto marku vai krāsu, bet gan numuru, tā tas bija jau bērnībā.” Arī skolā viens no mīļākajiem mācību priekšmetiem bijusi matemātika. “Skolotāja mani un vairākas klases meitenes mudināja mācības turpināt Daugavpils pedagoģiskajā institūtā,” atminas Dzidras kundze. “Taču jau tad sapratu, ka komunikācija nesaista, jo vislabāk spēju “saprasties” ar skaitļiem, un darbs ar “papīriem” ir domāts tieši man. Skolotāja Ilze Maldona mani pat nosauca par “papīru žurku”. Pie “papīriem” un cipariem arī nolēmu palikt un pēc vidusskolas devos uz Rīgas kooperatīvo tehnikumu, izmācījos par grāmatvedi.”
Interesantas sakritības
Dzidra Spēlmane ir Dzidras meita. Biežāk ir ierasts, ka dēlam dod tēva vārdu, taču meita mātes vārdu pārmanto reti. “Vārdu man deva tētītis,” teic jubilāre. “Tāpēc, ka Dzidra — tīra, skaidra.” Vārdu dinastija izveidojusies, arī Dzidras un Jāņa dēlu nosaucot tēva vārdā, turklāt arī Dzidras vīratēvs ir Jānis. “Ir dažas interesantas sakritības, piemēram, abi ar vīru esam Strēlnieka zīmē dzimuši,” stāsta kurmeniete. “Abi dēli — Zivju zīmē. Man interesē astroloģija, ticu horoskopiem, ļoti bieži tie piepildās. Vairākkārt esmu piedzīvojusi “deja vu” sajūtu, arī sapņi nereti īstenojas. Mums rados ir bijusi dziedniece, arī mana mammīte var izārstēt, piemēram, rozi. Jūtu sevī kaut ko līdzīgu, bet vēl neesmu īsti atklājusi, tomēr to ļoti gribētu.”
Dzidrai ir savi laimīgie skaitļi — 8 un 5. “Piecnieks man īpaši patīk, ja, braucot pa ceļu, gadās redzēt automašīnu numurzīmē skaitli 5, tad iedomājos, ka būs laimīga diena. Un parasti tā arī ir,” smaida kurmeniete.
Vairāk laimīgu ložu
Jubilāre atzīst, ka pilsētas, īpaši lielpilsētas, viņu nesaista, sirds pieder laukiem. Vasarā un rudenī Dzidra labprāt sēņo un ogo. “Man ļoti patīk daba, pastaigāties mežā, un tas vienalga — ziema vai vasara,” stāsta kurmeniete. Brīvajā laikā Dzidras kundze risina krustvārdu mīklas. Vēl viena viņas aizraušanās ir loterijas. “Man patīk “Superbingo”, ” saka Dzidras kundze. “Dažkārt nopērku arī kādu loterijas biļeti, veicas momentloterijās, tajās laimēju kaut vai vēl vienu biļeti vai nelielu naudassummu. Pastā jau smejas: kā tu nāc, tā kaut ko laimē. Lielākā summa, ko laimēju, ir 49 lati. Ja laimētu miljonu? Nezinu gan, ko darītu. Saka jau, ka nauda cilvēku sabojā… Gribētu kaut kur aizbraukt, varbūt uz savu sapņu pilsētu Parīzi.”
Dāvana — pirmais sniegs
Dzidras dzimšanas dienā pēdējos gados vienmēr ir bijis sniegs, bet bijuši arī gadi, kad lauki ir pelēki un drūmi. Atmiņā īpaši palikusi astoņpadsmitā dzimšanas diena. “Todien sniega vēl nebija, viss pelēks,” atceras jubilāre. “Vakarā devāmies uz balli Ērberģē. Kad braucām mājās, lielām, mīkstām pārslām sāka snigt pirmais sniegs. Tas vakars man palicis sirdī un prātā, arī šogad vēlētos baltu dzimšanas dienu. Ļoti patīk ziema, sniegs, īpaši putenis. Kad snieg, ir silti un nemaz nesalst. Ir tik patīkami braukt mašīnā caur puteni un brist pa piesnigušu mežu.”
Jubilāre teic, ka šogad dzimšanas dienu atzīmēs klusi, jo rudenī aizsaulē aizgājis viņas tēvs. “Pasēdēsim visi kopā mājās, bet nekādas īpašas svinēšanas nebūs,” stāsta Dzidras kundze.
